jums ir patīkami?

Man ir tā, ka to, vai kompliments man ir patīkams vai nē, nosaka tas, konkrēti kurš cilvēks to pasaka. Vairumā gadījumu nepatīk un rada pat dusmas, bet no atsevišķiem cilvēkiem - o, jā, paldies! - un izaug spārniņi pie papēžiem un priecīga "aizlidoju" :D

Jā, man patīk saņemt komplimentus, un ne jau vienmēr tie ir tikai par ārējo izskatu.
Dažreiz gan samulstu un ieslēdzas pieticīgā latvieša režīms, bet, nu, neko darīt :)

man labāk patīk izteikt komplimentus, reizēm gribētos pat uz ielas pieet klāt kādai svešai meitenei un pateikt, ka ļoti spīdīgi mati vai skaista kleita, bet mani nesapratīs :-D

Vairāk par komplimentiem man besī tas, ka ja sapucējies un braucu ar sab transportu, visi lupī virsū :-D ja vēl kādreiz ir jaka ar spaikiem, ir gadījušies pensionāri, kas teju visu ceļu blenž virsū, cenšoties ''nodot'' man savu nosodījumu par ''nepareizo'' apģērbu :-D tāpat viņi blenž uz Timberland zābakliem :-D Nu un jā, un vēl - ar papēžiem esmu ~183cm :-D nepatīk būt ļoti pamanītai, bet ja draugi/kolēģi pamana un kaut ko labu pasaka - ir jauki :-)

Man patīk!

Sakarā ar to cik man daudz bijušais noniecināja un nekad neteica neko labu, tad mans pašnovērtējums ir semāks par 100 m zem zemes. Un ja kāds arī kaut ko pasaka labu,tad es neticu :( Jūtos neerti :-/

Protams, ir patīkami! Tikai diemžēl, nemāku tā īsti komplimentus uzņemt. Tīri automātiski gribas pateikt (par apģērbu) "Aj, tas jau vecs" vai arī "nē, īpaši šodien netaisījos, no rīta skrēju", kaut gan tā nav patiesība. Mācos pasmaidīt un pateikt paldies

Man arī tas pats.

Man it kā patīk saņemt komplimentus. Bet, ja tos izsaka svešs, mazpazīstams vīrietis, tad komplimentu pieņemu, bet esmu piesardzīga.
Visvairāk patīk, kad komplimentus izsaka vīrs, viņš tomēr mani pazīst vislabāk.

Jā, protams, patīk saņemt komplimentus. Patīkami.

Sajutos kā pašpārliecinātākā beibe visā Cosmo :D

Neteiktu, ka bieži saņemu komplimentus, neteiktu arī, ka komplimenti man nepieciešami kā ēst, bet nu, pasmaidīt un pateikt "paldies" nekad nav bijis grūti.

Nē. Uz darbu eju solīdā kostīmā, vai klasiskā kleitā, sakoptiem matiem, ļoti reti džinsus velku, un tam nav sakara ar to ko minēji.

Man arī patīk saņemt komplimentus. Bieži vien jūtos tiešām pelnījusi. :D
Pašai man patīk teikt komplimentus, ja otrs cilvēks atbild ar paldies vai ar smaidu, nevis aj, ko tu, tā jau nu nav.

Taču piekrītu par to, ka no svešiem vīriešiem šad tad tas nav nemaz patīkami. Piemēram, uz ielas ārzemnieks 2-3x vecāks par pašu tev saka, ka skaistas kājas, un pēc tam uzsauc, lai pagaidi, varot taču aiziet siltumā divatā parunāties. Brr.

Protams, ir patīkami! Tikai diemžēl, nemāku tā īsti komplimentus uzņemt. Tīri automātiski gribas pateikt (par apģērbu) "Aj, tas jau vecs" vai arī "nē, īpaši šodien netaisījos, no rīta skrēju", kaut gan tā nav patiesība. Mācos pasmaidīt un pateikt paldies

Man ir līdzīgi, bet cenšos atbildēt ar paldies un tml., lai nav neērti otram un man pašai par savu stulbumu :D
Bet ir patīkami, protams (l) citreiz pat samulstu kārtīgi :D

Un reizēm sanāk pašai izteikt kādu komplimentu kolēģēm vai kā, jo tiešām prasās ;-)

Neteikšu, ka man gluži gribas gāzt ģīmī otram par komplimentiem un jūtos ļoti slikti, bet drīzāk neprotu tos uzklausīt. Ir cilvēki, uz kuru komplimentiem atbildu ar sirsnīgu smiešanos. Visbiežāk pasaku "paldies!" un nodomāju pie sevis, ka tas ir aklums, it sevišķi gadījumos, kad tiek izteikts kompliments par manu it kā labo garastāvokli. Cilvēki jau redz to, ko grib redzēt. Nosodīt to nevar, bet tai pat laikā es sevi zinu no matu galiņiem līdz papēžiem, jo katru dienu ar sevi kopā esmu.

Nekad nav patikuši komplimenti par izskatu, uzreiz parādās vēlme kaut kur stūrītī noslēpties. Toties pamatotus komplimentus/konstruktīvu kritiku par savām prāta spējām vienmēr pieņemu ar lielāko prieku.

man visbiežāk ir tāda ai, nu ko stāsti sajūta, ja man izsaka komplimentu, tad izspļauju kaut kādu jājā, paldies, un viss :D
pašai patīk izteikt komplimentus, it īpaši svešiniekiem. jā, esmu tā meitene, kas pie tevis var pieiet un pateikt, ka tev kaut kas šodien baigi labi izskatās.

Visvairāk mani mulsina šādi izteicieni: "Zini, bet tu esi skaistāka nekā X vai Y." Protams, visbiežāk to saka vīriešu dzimuma pārstāvji, bet uz to es tiešām neprotu un nezinu, kā atbildēt, man liekas muļķīga tāda salīdzināšana. Vārda "skaistāka"vietā var būt arī citi adjektīvi - "tev ir labāka gaume", "draudzīgāka", utt.
Kā uz tādām runām reaģējat / reaģētu jūs?

Parasti par komplimentiem priecājos, izņemot te jau minētos gadījumus, ja kompliments tiek saņemts no nepatīkama cilvēka (tai skaitā no ārzemniekiem, iedzērušiem cilvēkiem), vai, ja tas patiešām ir smieklīgi neadekvāts (no sērijas "Tavas acis ir tik dziļas, ka tajās var noslīkt"). Patiesību sakot, man tieši patīk komplimenti par manu apģērbu, jo mēdzu ļoti iespringt to izvēloties, iegādājoties, komplektējot un priecājos, ja kāds to ir pamanījis. Esmu saņēmusi arī daudz apbrīnas pilnus tekstus par apaviem, kurus valkāju (te gan parasti nostrādā tas, ka reti kurš mani ir redzējis zempapēžu/bezpapēžu apavos - par to daudzreiz esmu dzirdējusi), tomēr visvairāk sirdi silda tieši komplimenti par manu darbu, panākumiem, paveiktajiem uzdevumiem, attiecībām ar kolēģiem - respektīvi, par cilvēcisko pusi/iekšējo...

Kā uz tādām runām reaģējat / reaģētu jūs?

Neesmu šitādu komplimentu saņēmusi, bet atbildētu, ka man par lielu pārsteigumi, izrādās, ka šis teicējs ir tomēr gudrāks par personu Z! Kas to būtu domājis! un notēlotu pārsteigumu.
ja nejēdz izteikt komplimentus, tad lai nesaka.

Man patīk saņemt komplimentus, un vienmēr arī pasaku paldies. Mazliet samulstu, bet nemeklēju kaut kādus attaisnojumus. Vienkārši pasaku 'paldies'. :)

man patīk komplimenti, taču arī esmu viena no tām, kas neprot "pieņemt" komplimentu. Biežāk atbildu ar kaut kādu aj tā nav, nu tā drēbe jau veca, vai man arī patīk :-D stulbi, bet tajā mirklī apmulstu.