ko domājat?

No vienas puses gribeetos, bet no otras puses attaaluma deelj atteiktos. Katraa zinjaa domaaju, ka profesori taadaas universitaatees speej dot ljoti daudz.

Viss atkarīgs no paša. Ja cilvēkam ir vēlēšanās un prasme, tad viņš visu var apgūt paša spēkiem jebkurā augstskolā. Bet, ja nav, tad nekāda pasaulslavena augstskola nepalīdzēs.

Negribeetu. Ar mokaam pabeidzu graadu parastaa augstskolaa un vairs nestudeetu pat, ja taas top augstskolas man maksaatu.

Up

Man tas liekas loti veertiigs pasaakums. Ja buutu iespeeja, neatteiktos

prestiži, bet jābūt totālam zubrim, lai tur tiktu

Es, personīgi, negribētu, jo es neesmu tas cilvēks, kam izglītība un prestižs ir viss, un es uzskatu, ka

Ja cilvēkam ir vēlēšanās un prasme, tad viņš visu var apgūt paša spēkiem jebkurā augstskolā. Bet, ja nav, tad nekāda pasaulslavena augstskola nepalīdzēs.

Man viena pazīstama meitene mācās Oksfordā, un saka, ka ir ļoti grūti, bet vērtīgi. Oksforda ir viņas dzīves sapnis.
Pazīstams puisis 3 gadus mēģināja stāties Kembridžā, un tāpat netika. Tad atmeta ar roku un iestājās kādā citā augstskolā.

Mans bijušais kl. biedris arī oxfordā studēja un teikšu, ka skolas laikā viņš nebija nekāds izcilnieks!

bez šaubām tas ir prestiži un kruti, un dzīvē noderīgi - milzīgs pluss!
Ja būtu iespēja, studētu!

apskatījos, LU ir 701. vieta un citu Latvijas universitāšu vismaz QS 2014 reitingā nav. Labprāt mācītos top20, bet nenormāli dārgi un varu iedomāties cik milzīga konkurence, lai tiktu iekšā :(

pati negribētu jo droši vien nepavilku, bet pazīstu čali kas mācās oksfordā tālmācībā, neteiktu ka tur baigi gudrais, tāds pats kā es tikai ar labākām angļu valodas zināšanām :D

Nu nezinu, tie doktori, kurus es zinu.. Nu nezinu. Tur ir jābūt apmātam ar konkrēto jomu, lai tajā tik dziļi raktos. Protams, PhD pirms vārda liecina ne tikai par grādu, bet par zināmu daļu personības, jo kurš katrs nevar studēt doktorantūrā vispār, kur nu vēl top 20 augstskolā, pašdisciplīna, inteliģence un vēl simtiem īpašību, kas ir nepieciešamas, lai ieguldītu un veiksmīgi ieguldītu savā attīstībā.
Bet nu nezinu, man tas nav vajadzīgs, nedomāju, ka doktora grāds būtu lielākā nepieciešamība. varbūt tāpēc, ka netēmēju uz akadēmisko vidi, tur, iespējams, ir citādāk.

Gribētu, protams, bet man nebija tādas iespējas, pat uz ES dalībvalstīm aizbraukt pamācīties Leonardo da Vinči vai Erasmus programmās. Visi, kuriem ir tādas iespējas - tas ir ko vērts!

Domāju visu to labāko. Paziņu lokā tādi ir, jāsaka, noteicošie faktori ir gan gudrība, gan apņēmība, jā, arī interese par savu jomu, lai n-tos gadus to studētu.

Nauda abos gadījumos nebija noteicošais faktors - abi paziņas sāka studijas pateicoties stipendijai.