Sākšu uzreiz.
Divas nedēļas atpakaļ bijām izplānojuši, ka brauksim brīvdienās uz Igauniju atpūsties, izbraukšana 5dien no rīta, šodien no rīta es pūcīgā garstāvoklī un teicu, lai īpaši nekaitina, jo ātri sadusmošos, galva sāp visu dienu, nu diena nekāda.
Pirms pāris stundām, mans mīļotais burtiski vilka uz kašķi, rakstija kaitinošas īziņas, kad atbildēju, lai nekaitina labāk, pateikšu ko lieku un būs kašķis, viņš nelikās mierā un tā kā azartā iegāja un turpināja kaitināt, neizturēju un sabļāvu un visā kašķa iespaidā izspļāvu frāzi, ka redzēju, kā runā vairāk kā 30minūtes ar svešu numuru un pajautāju ar ko tad tā pļāpāja.
viņš apklusa un bija miera pauze, kad sapratu, ka sabļāvu nepamatoti, jo zinu, ka tas noteikti saistīts ar darbu, grasijos viņam rakstīt īziņu, kad jau zvana un frāze bija tāda "Tu uz Igauniju nebrauksi, es braukšu ar draugiem" un nometa klausuli.
vienkārši vāks, darbā grūta diena, nakts negulēta, vēl šitais viss pa virsu.
Kā jūs rīkotos manā vietā? Es netaisos lūgties viņam, lai ņem mani līdzi, bet reizēm tā pieriebjas tie dažu vīriešu gājieni, ka mums var teikt da jebko, bet nabadziņam pateiksi ne pa spalvu, viss būs pa gaisu. (e)