Man ir 22. Strādāju pilna laika darbu savā sfērā un studēju pilna laika maģistrantūrā. Dzīvoju ar vecākiem, jo 1) mums ir liela māja 2) lai gan varētu īrēt neredzu jēgu atdot dažus simtus, un pēc tam 'izdzīvot', ja neīrējot varu dzīvot ļoti labi (pietiek naudas drēbēm, izklaidei un iekrāt arī varu, plus palīdzēt arī vecākiem).
Kad beidzu studijas kādu laiku nestrādāju (tiesa gan, tikai pāris mēnešus). Man vecāki tieši izsvēra, ka gatavi mani atbalstīt kamēr atrodu darbu kas man patīk un ir manā sfērā kā arī notika. Tāpat vecāki ļoti uzsvēra, ka negrib, lai es strādāju kaut kādu darbus studiju laikā, bet eju praksēs savā jomā. Man nav turīga ģimene, bet esmu par šo visu ļoti pateicīga, jo nebūtu kur esmu bez šī atbalsta.
Varbūt autorei līdzīga situācija, proti, mamma gatava meitai palīdzēt kamēr tā patiešām atrod saistošu un atbilstošu darbu? Noteikti iesaku Tev cītīgāk meklēt un atbalstu ideju par iešanu praksē, ja nav darbs (savā darbā biju praksē - ļoti patiku prielšniecībai un man piedāvā ja palikt).
Par dzīvošanu ar mammu - arī pēc darba iegūšanas neredzu problēmu tur palikt. Neiesaku īrēt kamēr alga neatļauj vai apstākļi nespiež.