vienkārši vāks

Uz garā vājiem ilgi nedusmoties - viens no pamatlikumiem mierpilnai dzīvei. :)

:-D Man gan šitā ne reizi nav gadījies, jo es pats ikdienā runāju krieviski būdams latvietis :-D

Man nekad nekas tāds nav gadījies .

otrais stāsts izklausās pilnīgi absurds, tārpi galvā tantei. pirmais nedaudz smieklīgs, ir tādas tantiņas, kam jākomentē viss un visi, pazīst vai nepazīst, interesē kādam vai nē :)
ir, ir bijuši tādi gadījumi, bet es vienkārši ignorēju tādus cilvēkus, lai cepjās paši ar sevi.
pierasts, ka, ja uzsāk sarunu katrs savā valodā, viens pāries otrā valodā, īpaši apkalpojošajā sfērā- uz klienta valodu. kad viesojos daugavpilī, visi runāja krieviski. saprata mani, bet turpināja atbildēt krieviski. jūrmalā arī vienreiz tāds gadījums bija, viesmīlis uzsāk sarunu krieviski, es atbildu latviski, viņš apjūk, aiziet, atsūta citu viesmīli man. pat negribās ticēt, ka tik švaki ar izglītību, ka valsts valodā neprot savu darbu darīt:/

Trakākais, kas gadījies bija kādu laiku atpakaļ, tantuks krieviski man pajautāja, cik pulkstens un es atbildēju latviski. Pēc tam nesās man raitā solī pakaļ un sniedza ieskatu vēsturē.

daugavpilī... :D

TalisQualis, ir, ir slikti ar valsts valodas zināšanu. Pašai krievu valoda ir kārtīgi iesūnojusi (visi saprotu, bet parunāt īsti nevaru).
Tad nu bija man darba darīšanās jāzvana uz diviem dažādiem uzņēmumiem. Abos, protams, grāmatvede, krievu tautības un nekādīgi negribēja pāriet uz latviešu valodu.
Godīgi sakot, ja pirms sāku strādāt šajā darbā, biju iecietīga pret krievu valodīgajiem. Tad tagad esmu soļa attālumā no viņu ienīšanas! Nu kā var dzīvot valstī, kuras valdodu ne saprot, ne māk! Kauns!

kopš kuriem laikiem daugavpils ir vairāk Latvijas pilsēta, nekā Krievijas? :D ģeogrāfiski jā, bet visādi citādi?? :D

Man arī tā gadījās vienu reizi.
Bet es atbildēju pieklājīgi. Un vēl piedāvāju kunilingu, kā draudzības apliecinājumu.

. Tad tagad esmu soļa attālumā no viņu ienīšanas!

+++

mani vienreiz nolamāja narvesena pārdevēja, ka nemāku runāt krieviski un ka viņa nesaprot, kādai vēl planšetei man vajag zz interneta sim karti, ka tādas vispār neesot un "cto eto - planšete? kakoj internet?" :D

pierasts, ka, ja uzsāk sarunu katrs savā valodā, viens pāries otrā valodā, īpaši apkalpojošajā sfērā- uz klienta valodu. kad viesojos daugavpilī, visi runāja krieviski. saprata mani, bet turpināja atbildēt krieviski. jūrmalā arī vienreiz tāds gadījums bija, viesmīlis uzsāk sarunu krieviski, es atbildu latviski, viņš apjūk, aiziet, atsūta citu viesmīli man. pat negribās ticēt, ka tik švaki ar izglītību, ka valsts valodā neprot savu darbu darīt:/

Šī ir visīstākā propoganda Jāpāriet uz klienta valodu (krievu valodu) ko jau borē kangari un krievvalodīgie no 90tajiem...
Bet realitate tas attiecās tikai uz latviešiem, krievu darbiniekiem nez kāpēc tiek pievērtas acis, ka viņi neprot latviešu valodu kuru Latvijā izmanto ap 75% iedzīvotāju

Kā arī šī teorīja par klientu ir apgāžās, kad atnāk, kādas vacietis un ko tad :-D Nav jau tā ka vācietis aiziet no viesnīcas uz parku gulēt vai veikalā dzēriena pudeli nenopircis :-D

Tīraka propoganda latviešiem, tāda pati, kā teiciens nu ja tu nepārej sarunas biedrra valodā (krievu) tad tu viņu necieni :-D

aij jā, pārdevēji. vienreiz tehnikas veikalā pirku tastatūras uzlīmes, bet tur tikai krievu brutiņi. jautāju vienai no divām pārdevējām, vai nav latīņu alfabēts, uzreiz abas sāka bļaut uz mani, lai eju citur pirkt, ka te būs tikai krievu. nu es jau ne ar kādu naidu, vnk gribu pirkt to, ko gribu, sabojāja man garastāvokli tantes :/

bet man kaut kā liekas, ka tās latviešu valodas nepratējas ir tikai vecās gnīdas, kas sabiedriskajā transportā pliķē tev pa muguru ar savu tirgus siļķu maisu.
jaunieši jau runā divās valodās, kas priekš latvju baltrocīšiem ir liels mīnuss, jo viņiem šūpulī ielikta tikai viena valoda, kas ļoti ietekmē nākotnes iespējas atrast darbu. es saviem bērniem jau no mazotnes mācīšu gan krievu, gan angļu valodu, lai vieglāk skolas laikā, jo es ar krievu valodu ļoti mocījos, arī tagad dikti pieklibo. visu saprotu, bet vārdus dabūt pāri lūpām ir grūti.

Uz Daugavpili sanāk braukt regulāri, bet nekad nav nācies saskarties ar ko tamlīdzīgu. Protams, vietējie runā krieviski, bet nu tagad jau pat veikalos cenšas vispirms uzrunāt pircējus latviski (īpaši kopš centrā atvēra Rimi un tur jau no paša sākuma pārdevējas runā latviski), un esmu piedalījusies pasākumu organizēšanā, kur nāk ļoti daudz vietējo apmeklētāju un reizēm k-ko jautā, bet neviens neko negatīvu nav teicis par to, ka runāju latviski (un krieviski gandrīz nemaz neprotu).

Runāja pa krieviski

vispār pareizi ir "runāja krieviski", bez "pa".
Tas tā... (t)|-)

Tadi sviesti ir maz gadījusies bet ir. Stāvu rindā pie kases, biju paņēmusi maiseli ar augļiem un pudeli ūdens, biju bez groza, turu savas lietas rokas un gaidu kad lenta atbrīvosies. Aiz manis stāv sieviete ap 40-45, groziņa dažas lietas. Uz lentas atbrīvojas daži cm vietas un šī metas savas parpalas tur likt it kā es pirms viņas neesmu. Cik vien iespējams pieklājīgi aizrādu, ka es esmu rindā pirms viņas. Šī uzreiz metas man virsu ar pārmetumiem "Ko jūs tā nervozējat? Es jūs loti labi redzu." Un pastumj savas parpalas mazliet nostāk un norāda ka es varot likt savas lietas uz apmēram 2x3 cm laukumiņa.
Tà arī nesapratu kāpēc vēlme civilizēti iepirkties tiek tulkota kā nervozēšana. Iespējams ka viņa kaut kur loti skrēja, bet tāpēc var pajautāt palaist pa priekšu, es būtu palaidusi.
Neatceros kad UK kāds man tā būtu līdis priekša, tur cilvēki vienmēr nogaida pieklājīgu distanci lai ar cik pilni nebutu rati un cik gara rinda.

Kad Rīgā dzīvoju un strādāju, šķiet, ka nekad neko rupju vai aizvainojošu no krievu tantiņām neesmu dzirdējusi. Vismaz neko atcerēšanās vērtu. Drīzāk pati esmu kāpusi pāri saviem aizspriedumiem un centusies runāt krieviski, kad atsevišķos gadījumos sūro dzīvi pārdzīvojušo sieviņu acīs redzēju labsirdību. Jā, nu negāja viņai tā latviešu valoda, centās un mocījās cilvēks, ne jau es iešu viņu vēl tiesāt ...

Arī viņas ir cilvēki. Visticamāk, visu dzīvi kā večiem nācies cīnīties par maizes kumosu. Man tiešām ir skumji, kad atgriežos Rīgā.

Es nāku no Daugavpils, nodzīvoju tur 19 gadus un tā arī īsti neiemācījos krievu valodu. Vide apkārt bija diezgan krieviska, tāpēc daudz ko sapratu, bet runāt joprojām neprotu, jo spītīgi aizstāvēju latviešu valodu un runāju tikai tajā. Protams, ir bijuši gadījumi, kad mani nesaprot, bet tas pārsvarā ir bijis, piemēram, tirgū, kur tantiņa savus produktus tirgo, bet nevis valsts iestādē.
Autores aprakstītais gadījums ir bijusi tikai neveiksmīga situācija, man pašai nekad nav gadījies, ka kāds liktu runāt krieviski, mēģinātu iestāstīt, ka krievu valoda jāprot utt. Tā ka zinu, ka Daugavpilī ar latviešu valodu var izdzīvot.

Visā pasaulē cilvēki mācās valodas un cenšas runāt pēc iespējas vairākās valodās, tikai Latvijā pilns ar cilvēkiem, kas speciāli negrib mācīties.