Uzvārds bērnam

Grīslińš -Grīslis un tamlīdzīgie ir no seniem laikiem paaudžu paaudzēs mantoti uzvārdi, tos neviens nekur neiegūst. Un iedomāties, ka par uzvārdu var ielikt personvārdi, piemēram, tēva vārdu, vispār ir super! :-D Tad jau var arī vienkārši jebkuru vārdu likt kā uzvārdu un tam nav nekāda sakara ar vecāku uzvārdiem, ja?:-D
Mums visiem 3 ir vienāds uzvārds, mantots no vīra vectēva. Vïrs pirms kāzām nomainīja savu uzvārdu uz vectēva un pēc kāzām es nomainīju uz viña uzvārdu. Puika dzima pēc kāzām un jautājumu nebija.

Jūsu vīri/draugi nebija takā apvainojušies, ka bebim savu uzvārdu likāt?

Kāpēc nekad nerodas jautājums, vai mammas neapvainojas, kad tiek bērnam vīra uzvārds?

P.S., Nē, neapvainojas. Nav jau kaimina uzvārds ielikts...

Neesam precējušies, bērnam liku savu uzvārdu. Pēc kāzām pāriešu vīra uzvārdā un bērnam arī mainīsim. Ja bērnam nav tēva uzvārds, tas nenozīmē, ka vīrietis neatzīst bērnu. Ja vīrietis neatzīst bērnu, tad dzimšanas apliecībā neuzrāda kā tēvu. Visas uzvārda padarīšanas ir subjektīva lieta.

Un kā ir pretēji - pie šķiršanās? Ja te kādai sanācis ar mazuli izšķirties no vīra? Pārejat atpakaļ meitas uzvārdā vai atstājat, kā ir?
Kad man, mazai esot, vecāki šķīrās, mamma paturēja laulībā iegūto uzvārdu, lai es nebūtu viena ar tādu uzvārdu ģimenē, tas man šķita ļoti jauki (l)

bērnam labs ir tikai viens uzvārds - Ļeņins. mūsu augstā un gādīgā tēva piemiņai.

Kāpēc nekad nerodas jautājums, vai mammas neapvainojas, kad tiek bērnam vīra uzvārds?

+1

mums ar draugu abiem nepatīk savi uzvārdi. :(
ir iespēja nomainīt uzvārdu uz kaut kādu izdomātu uzvārdu? :D :D :D negribētu neko ekstrēmu, protams.

K domāju, ka var mainīt. nezinu vai uz izdomātu, bet teiksim kāds var pāriet savas mammas meitas uzvārdā vai vecmāmiņas meitas uzvārdā. mana māsīca tā pārgāja no tēva uz mātes meitas uzvāru

K, var diezgan vienkārši tikt pie kāda no ģimenes locekļu uzvārdiem. Parociet pa ciltskoku un noteikti atradīsiet daudz skaistu variantu. Tālāk - viens nomaina, un lai otrs tiktu pie tā paša uzvārda - kāzas (l)

Man tāpat kā Liliii, bēbis plānots, bet kāzas pēc tam kaut kad. (l)
Neprecēsiemies tik tāpēc, ka mazais pieteicies, jo viņš negadījās, bet ir gaidīts! Precēties gribējām jau sen, krājām naudu, bet bēbi arī gribējām. :-)

es 89 gados paliku stāvokli. taisīju abortu virtuvē, bet vienalga piedzima, tagad pagalmā pie ķēdes piesiets

Caur svītriņu būs mans un mana vīra, bet bērniem tikai vīra.
Ja bērniem gribētu abus, tad mans uzvārds būtu pirmais, bet vīrs tam nepiekrīt!
Un viņš arī negrib ņemt manu caur strīpiņu.

nav ko vīram pazemoties ar bābas uzvārdu, tu jau vēl par jaunu lai saprastu, meit

Man, kad precējos neviens nejautāja, vai nevēlos mainīt uzvārdu, jo tā šajā valstī nav pieņemts.
Piem. Laura Kokle IN VILLANI (bet tas uzvārds- Villani pasē neuzrādās).
Vienmēr, kopš biju maza sapņoju par citu uzvārdu... Jo skolā mani apsmēja dēļ mana īpatnējā uzvārda (reti sastopams)... Bet laikam jau nāksies ar to aprast, ja jau pat apprecoties nevaru mainīt. Godīgi sakot neesmu arī uzprasījusies uz šo maiņu, bet manējais teica, ka sievietes te saglabā savu uzvārdu. Ja man būs bērni, tad loģiski, ka viņiem būs tēva uzvārds. Bet tas man šķistu dīvaini... man tāds, a bērnam citādāks. Ej un pierādi, ka tavs bērns. Ok, tas gan jau manā pasē tiktu ierakstīts... :-/

tas ir diezgan smieklīgi, cik ļoti daudzas sievietes domā, ka bērns ir tikai viņu īpašums un var redzēt cauri komentāriem to aizvainojumu, ka viņas neprec pašu vīrieši :)

Maniem bērniem būs vīra uzvārds.
Pirms precībām bērnus neplānoju. :D Bet, ja nu gadīsies, tad tāpat būs vīrieša uzvārds.

Meooooowwww- logiski, ka ir aizvainojums. Galu gala kundzins var beigas ta ari attiecibas juridiski nenoformet, pacelt cepuri un chau! Tak palasot visadus dzivesstastus 101 gadijums tads ir un viriesi jau pasi ar atzist- neprec, jo nav parliecinati, ka ista. :(

jēziņ, cik ļoti neuzticas potenciālajam vīram un dzīvesbiedram. visi maitas, kas apprec un aiztinās :D jādzīvo šodienā, nevis pastāvīgās bailēs par to, ka pametīs. starp citu, sieviete spēj lieliski dzīvot arī bez vīrieša, pēdējais laiks beigt baidīties un savu dzīvi veidot tā, lai nav jābūt atkarīgai no otra.

pamet nejau tādēļ, ka ir kretīns. Attiecības ir divu cilvēku darbs. Man ir pazīstams vīrietis, kuru sieviete pameta ar mazu bērnu uz rokām un pati aizlaidās uz Angliju. Works both ways.

meow, tieši tā! vīrietim varētu teikt to pašu, ko uzrakstīju par sievieti, identiski. jādzīvo tā, lai abiem kopā ir fantastiski, taču ups, nesanāca variantā abi spētu lieliski dzīvot vieni un vēl ar bērnu, ja tā ir. neaizmirsīsim arī situācijas, kad kāds domā absolūti savādāk un uzskata to par aplamu un absolūti dumju. tas jau ir kas cits. :)