Un vēl es nesaprotu to attieksmi "speciāli likšu/liku savu, ja jau mani neapprecēja pirms bērna radīšanas". Tad sanāk, ka gultā lekt pirms precēšanās ir ok, bet kā bērniņš piesakās - uzreiz rodas aizvainojums par attiecību statusu? Kaut kāda dubultā morāle sanāk. Zinu, zinu, ka ir uzskati - ja ir bērns, tad vīrietim sava bērna māte jāapprec, bet, manuprāt, tieši tas ir pazemojoši - kamēr dzīvojas divatā - viss šokolādē bez papīriem, bet tiklīdz bērniņš pieplusojas - jāskrien pa galvu un kaklu precēties. Ja jau nebija vēlmes oficiāli attiecības reģistrēt līdz tam, tad neredzu iemeslu uzmest lūpu pēc II svītrām grūtniecības testā.