Ceļošana vienatnē

paceļu

Ja ceļo vienatnē un "atver" (nezinu, kā savādāk to paskaidrot) pasaulei, tad tas ir ideāls veids, kā atrast sevi un piešķirt dzīvei nedaudz citu jēgu.
Ir tāda cilvēku grupa - nomadi (angliski "nomads"), kas vienmēr ir ceļā. Būtībā viņi izraujas no pastāvošās sistēmas, kad tev ir jāpabeidz skola, tad augstkola, 8-5 darbs, tad laulības, bērni, reizi gadā tūristu brauciens utt utt.
Tāda zināma iešana pret straumi.
Ir daudzi, kas stopē, daudzi, kas riteņo, daudzi, kas dara brīvprātīgo darbu, daudzi, kas strādā apmaiņā pret pajumti, kas šķēro Atlantijas okeānu, palīdzot kuģotājiem uz kuģa utt utt utt.
Vienas tālas paziņas blogs, viņa, manuprāt, nesen pabeidza vidusskolu, un šobrīd dzīvojas pa Indonēziju - http://ofelija.spektore.lv/

Pavisam nesen bija līdzīga tēma, pameklē!

sunscreen
Cik atceros, tēma bija par teātru/koncertu apmeklēšanu vienatnē. Ja es neesmu kaut ko palaidusi garām. Ceļošana tomēr ir kaut kas citādāks.
Es pagaidām svārstos, vai nu es esmu, vai neesmu gana nobriedusi kam tādam. Tāpēc interesē viedokļi un pieredze.

switched on
Paldies! Pačekošu to blogu!

Hmmm.. Bûtu jau forši pašai doties, kur snīpis rāda, nevis rēķināties ar vēl kāsu.. Nu tā forši visu pa savam uztaisīt! Bet diezvai to kādreiz realizēšu, labprātāk izvēlos kādu kompanjonu, man tā foršāk. :)

Kādu**

Esmu cilvēks, kam patīk dalīties pozitīvās emocijās un iespaidos ar citiem, tāpēc neceļotu viena.

...nekad neesmu sapratusi no kurienes tie mūžīgie ceļotāji dabū naudu tai ceļošanai? Ceļošana tomēr ir lielas izmaksas. Varbūt, ja ir ar mieru dzīvot teltī nedēļām vai arī gulēt kaut kur zem tilta, ēdienu meklēt lielveikalu atkritumos (dzirdēts ka UK latviešu skvoteri tā dara), tad varbūt to var paveikt. Ja nē, tad viņi zog, vai? Jo naudai tak kādreiz ir jābeidzas.

Man ļoti patīk ceļot vienatnē! Esmu to daudz darījusi gan Latvijā, gan ārzemēs. Neesmu tāds tipiskais backpackeris, man vairāk patīk aizbraukt uz kādu pilsētu, apskatīt nozīmīgākās vietas, izstaigāt muzejus. Lielākais pluss ir tāds, ka visu varu darīt savā tempā (piemēram, kārtīgi izlasīt muzejā izstādītos materiālus, ne tikai izskriet ātri cauri), iet uz vietām, kas mani interesē, nemeklējot kompromisus, ēst kur un kā patīk vai neēst vispār, padomāt sevī kaut ko, distancējoties no ikdienas rūpēm.

Mīnuss ir tāds, ka gribas ar kādu dalīties, kad kaut kas ļoti uzrunā. Vai skaista ēka, vai iespaidīga daba, vienalga kas. Fotogrāfijas ar sevi arī labas nevar uzņemt, tad visu laiku jāuzplijas garāmgājējiem :D

Uz ekotisku un talu valsti viena negribetu, bet uz kadu eiropas pilsetu ned. Nogale nebutu ne vainas.

nekad neesmu sapratusi no kurienes tie mūžīgie ceļotāji dabū naudu tai ceļošanai? Ceļošana tomēr ir lielas izmaksas.

Man nebūtu nekas pretim "iziet pret straumi" uz kādu gadu, diviem, bet reāli tas šķiet ... nereāli. Ok, gadījuma darbi, darbs apmaiņā pret ēdienu un naktsmītni, bet vēl to visu vajag atrast, kuri gatavi uzņemties par to maksāt un nodrošināt. Tad sanāk, ka īsti tā vairs nav ceļošana un "sevis atrašana", jo tāpat lielu daļu laika būtu jāaizņem darbam. Protams, ir arī labi un izpalīdzīgi cilvēki, arī tādus vajag atrast, un ne katrs smaidošais būs ar labiem nodomiem. Baznīcas, labi ...
Transports, lieli ceļa gabali. Stopošana ir pietiekami bīstams veids, īpaši meitenei ...
Jā, interesanti būtu palasīt par ilgtermiņa ceļošanas praktisko pusi.

grecia, par praktisko pusi runājot :-) ...
Iespējamie darbi: Rakstu rakstīšana, programmēšana, webdizains, tulkošana, dažāda veida konsultācijas, valodu mācīšana, sezonālie lokālie darbi, ieguldījumi akcijās, ražas novākšana, tirgošanās ar valūtām, rokdarbi, ielu muzicēšana, dažādu kursu/apmācību pasniegšana utt.
Naktsmītnes: telts, piestrādāšana hosteļos, dažādi īslaicīgi darbi ģimenēs/saimniecības apmaiņā pret ēdienu un naktsmītnēm (parasti tās ir pāris stundas dienā), treileris, couchsurfing utt
Transports: kājas, ritenis, mocis, savs auto, treileris, stopēšana, palīdzība uz jahtām un kuģiem utt.

Protams, lielākoties šādi mēnešiem, gadiem ceļojot ir jāizkāpj no komforta zonas un kaut kādi dzīves standarti jāatstāj mājās. Es tam noteikti (vismaz šobrīd) neesmu gatava. Bet zinu, ja nolemtu kādu mēnesi šādi paceļot, pēc tam to atzītu par labāko lēmumu savā dzīvē.
Man jau pietika ar couchsurfingu Spānijā, un, lai gan biju kopā ar draudzeni, tas manā biklajā personībā bija spēcīgs pagrieziena punkts. :-D Tas ir tik īpaši, kad savā dzīvē ierauj vietējie cilvēki - paveras pilnīgi cits skats uz dzīvi, tu vari būt tu pats. Nokrīt daudzas maskas, pazūd bailes, parādās izteikta dzīves garša utt.