Sveikas, meitenes!
Vispirms vēlos pateikt ,ka neesmu nekāds baltais jēriņš. Mēs visas savā dzīvē esam pieļāvušas kļūdas, citas lielākas, citas mazākas.
Vēršos pie Jums pēc padoma situācijā, kuru, iespējams, atzīstu kā vienu no savām dzīves lielākajām kļūdām, un ir jāteic rūgti nožēloju to.
Jau vairākus gadus esmu interesanta veida attiecībās ar kādu vīrieti. Mēs neesam attiecībās to klasiskajā nozīmē, vairāk esam cilvēki, kuriem ir ciešs kontakts, kuri viens otram uzticas, savstarpēji pārrunā dzīves lēmumus un problēmas, pazīst ļoti labi viens otra ģimeni un ļoti sen pagātnē, t.i. vidusskolas gados, ir bijām pāris.
Mums abiem ir bijušās citas attiecības, par kuriem mēs esam atklāti viens otram izstāstījuši. Mums abiem ir bijuši "vienas nakts sakari", par kuriem mēs abi zinām, un nekad neesam viens otram to pieminējuši vai pārmetuši. Turklāt, abi dzīvojam katrs citā valstī.
Tā kā abi esam ilgstoši bez nopietnām attiecībām, pēdējo gadu laikā starp mums ir atjaunojies spēcīgs kontakts. Vienu vārdu sakot, katru reizi, kad atrodamies vienā valstī, mēs tiekamies. Pavadām citreiz nedēļu vai vairāk kopā, mums ir seksuālas attiecības un it kā uz to laiku, esam kā pāris, kam ir nopietnas attiecības. Bet, šīs tikšanās reizes vienmēr ir bijušas bez nākotnes solījumiem, ka starp mums kādreiz varētu izveidoties stabilas, normālas attiecības. It kā abiem šis derēja. Taču manī gribot vai negribot radās ilūzijas, ka starp mums kādreiz varētu izveidoties attiecības. Kādā no tikšanās reizēm es darīju to viņam zināmu, un viņš man atbildēja, ka tas nekad nenotiks. Nākamajā reizē, kad mums bija iespēja tikties, es vairs nevēlējos satikt viņu. Taču viņš man izlūdzās, es salūzu, mēs tikāmies un viss atsākās no jauna.
Es jutos nogurusi no šīm attiecībām. Jutos izmantota no viņa puses, sāpināta, un tam par visu - spēcīgi iemīlējusies. Būdama atriebības dzīta, es pārgulēju ar vienu no viņa labākajiem draugiem.
Tagad mūsu attiecības ir ieņēmušas kursu, kurā viņš vēlas veidot nākotni.
Kā Jūs darītu - teiktu vai neteiktu?
4
