Šodien atkal (jau otro reizi) dzīvē dzirdu tādu tekstu no vīrieša
:,, Piedod, bet nevaru iedomāties tevi kādreiz kā māti''.
Normāli, ne tā pateikt?
Man ir 24 gadi tik pat kā. Jā esmu jauna utt.
Tas ka es ieraugot (kā vairums sieviešu manā vecumā) bērnu neucinos un nesajūsminos, tas nenozīmē ka ienīstu bērnus. Bet neesmu arī par tiem sajūsmā. Esmu neitrāla. Pasmaidu sīkajam vai labākajā gadījumā pamiedzu ar aci. Bet ne uci- puci. Rokās gan nevienu neņemu.
Laikam vajag padomāt, ka ar mani kaut kas nav tā.
Un turklāt to dzirdu no vīriešiem. Varbūt viņiem taisnība... ka neizskatos pēc potenciālās mātes?
Man ne to vien ir nācies dzirdēt, jo jebkādus bērnus daudz labāk redzu ejam nekā nākam, ucināties ne prātā nenāk. Bet kāda nozīme, kā tu izskaties, galvenais, kā pati jūties.
Man arī nekad nav paticis ucināties gar svešiem bērniem. Vispār man viņi ir samērā vienaldzīgi... Nekad neesmu jutusies kaut kā mātišķi, arī joprojām nejūtos kaut kā baigi savādāk, kaut arī man ir savi bērni. No malas uz sevi skatoties liekas, ka man bērni nemaz nepiestāv... :D
Varbūt vienkārši nespēj Tevi iedomāties kā savu bērnu māti. Tur ir atšķirība.
+++
Manai māsīcai arī bērni nepatīk. Viņa arī ar savu krustbērnu neucinās, kaut ko paspēlējas, paauklē, bet ļoti neitrāli. Un ir vīrieši viņai to teikuši bieži, arī brālis to saka, principā visi, kas vairāk viņu pazīst. Bet viņa nešausminās, saka, ka mums ir taisnība, jo viņa pati sevi neredz kā māti.
Autore, pati sevi redzi kā māti?
Es arī nekad neesmu ar mātes instiktu, bet vispār jau kādu laiku domāju par savu knēveli. Varbūt tas mātišķais pamostos..
Izglītība takā ir, darbs arī. Ar dzīves vietas atrašanu tā pašvakāk, bet gan jau. :)
Man ir 27, bērnu nav. Man pret viņiem ir neitrāla attieksme, kad ejot pa ileu redzu bērnu, tad man nav uzreiz tā, ka gribas mīļot un smaidīt viņam virsū, man tas nekādas jūtas neaizraisa. Tāpēc nesaprotu, ko tās sievietes gar tiem svešajiem bērniem ucinās un pucinās:D
Bet savs bērniņš jau ir pavisam cita lieta, tā gan ir.
Savi bērni ir savi bērni. Tas, ka gar citiem neucinies nekādā veidā neliecina, ka būsi slikta māte vai tev nebūs mātes instinktu.
Kaut arī nejūtos kā māte tīri vizuāli, savējos bērnus mīlu un esmu gatava rīkli par viņiem pārkost. Taču tas arī nenāca tā uzreiz ar grūtniecības iestāšanos. Nu katrai tas ir individuāli.
Pag, pag. Atkarīgs, kādas kategorijas vīrietis Tev to teica. Ja Tavs boyfriends ar kuru Tu teorētiski vēlētos bērnus, tad, jā, ir nepatīkami. Ja neitrāls vīrietis no malas, tad ir divi tipāži: puisis bez bērniem vai ar bērniem. Tas bez bērniem, lai atpūšas, bet, ja ar bērniem, tad ar tādu Tev būtu pat vērtīgi padiskutēt. Par dzīvi, attiecībām, sievietēm un bērniem.
Savi bērni ir savi bērni. Tas, ka gar citiem neucinies nekādā veidā neliecina, ka būsi slikta māte vai tev nebūs mātes instinktu.
Piekrītu. Es arī nebiju īpaši mātišķa, man netikās radu bērnus ne ņemt ne pieskatīt. Ja kādam vajadzēja izpalīdzēt, tad tā, novilku to dienu un gribēju ātrā to sīci prom dabūt :D Paši ir savs, mīlu, rūpējos, bet citi bērni ir bijuši nebijuši.
537
