darba paarunas

Gurri1 mēs būsim prātīgas māmiņas,kuras sava labuma gūšanai,neizmantos uzņēmumus. :)

Meitenes, Jūs taču saprotat, ka šādi gājieni veicina sieviešu diskrimināciju darba tirgū?

Tici man,nesaprot. ;)

Meitenes, lasu un šokā esmu tiešām tik riebīgi, nu ka pašas būsie māmiņas un ko teiksiet?
Mums valstī šī acīmredzot problēma , tāda attieksme it kā tā māmiņa būtu gatavā krāpniece...

Un galvenais, ka pasas sievietes rīkotos tik tirāniski. :-O

Teorētiski jau viņas pašas nav par matu labākas par tām, kuras nosoda šobrīd, jo, ja vien viņas nav izņēmušas sieviešu reproduktīvos orgānus, viņas var palikt stāvoklī un arī bez darba šajā laikā, tātad - ja vien neizdomā nestrādāt, būtu darba meklētājas. Dzīvē notiek visādies. (t)

Zinu vienu jaunkundzi, kas pieteicās darba par radiologa asistentu. Zināja, ka ir stāvoklī, un nestrādās. Viņu paņēma. Uzreiz pēc darba līguma parakstīšanas, uzlika uz galda izziņu, ka ir stāvoklī, pieprasot viņai noteikt vieglāku darbu, jo par radiologa asistentu strādāt nedrīkst. Normāli? :)

Gurri, nav runa par ģimenes pieaugumu darba attiecību laikā, bet par pieteikšanos strādāt, kaut reāli apzinās, ka nestrādās..

Sēdēs darbā un degunu urbinās līdz atvaļinājumam!? :D

Lancaster, es piekrītu lielā mērā Tavam teiktajam par to, ka iespējams ir nepareizi tomēr neteikt par grūtniecību. Diskusijas sākumā jau pieminēju, ka man tas būtu sirdsapziņas jautājums, bet tas, ka tu būtu gatava pēc tam tik riebīgi izrīkoties ar jauno māmiņu, gan mani pārsteidza. Īpaši, cik es esmu pamanījusi, Tu pati esi māte. Padomā par to, ka ne visas sievietes strādā tik augstos un labos amatos, kā Tu un dzīvē mēdz būt dažādi, ka ir jācīnās par darbiņu, lai pēc tam varētu uzturēt bērnu.

Raise - nu ir taču starpība starp grūtnieci, kura noklusē un patstāvīgu vientuļo vai nevientuļo māmiņu!

Godīgums ir tas, ko darba devējs normālā uzņēmumā vērtēs kā vienu no svarīgākajām īpašībām. Nevajag jau pirmajā pārrunu kārtā to paziņot, bet, ja darba devējs ir gatavs slēgt līgumu.

Es esmu māmiņa, bet nu savu priekšnieku nekad nevarētu čakarēt ar palikšanu stāvoklī, lai gan mani te atbalsta, bet ja tagad sataisītos otru dzemdēt, tad jau justos kā nodevēja, kur nu vēl melot un meklēt darbu kā grūtniece, man personīgi būtu grūti, jo es nemāku tik labi melot.

Tad meklētu caur paziņām, tiešām pagaidu darbu, kas ļautu pacelt mazliet māmiņalgu, un uzreiz teiktu kāda situācija, kaut vai pati ietu prom vēl pirms dzemdībām.

Meitenes, Jūs taču saprotat, ka šādi gājieni veicina sieviešu diskrimināciju darba tirgū?

kas tas par murgu? :D

Pēc šeit izteiktajiem viedokļiem sanāk, ka māmiņas ir svētās un neaizskaramās, kuras var atļauties darīt jebko, arī melot darba devējam. Savukārt darba devēji ir cūkas, kas ar necieņu izturās pret melīgām grūtniecēm. Nu kas tas par idiotismu!? :D

Es nedomāju izņēmumus, kad jaunā māmiņa uzstāda visādus ultimātus un pieprasa kaut ko, es runāju par parastu situāciju, esmu jaunā māmiņa, man ir grūtniecības pats sākums, nepieciešama ir naudiņa, pirms bērniņš piedzimst, eju strādāt, daru savu darbu un eju BKA, punkts. Neredzu neko tur sliktu, ja darba devējs nevēlas lai atgriežas, kāju neliktu priekšā, vienotos, ka tad arī darba attiecības beigušās, bet nu ne jau tāda attieksme it kā māmiņas būtu krāpnieces, ziniet, kaut nedaudz cilvēcībai arī jābūt ;-)

Zinu vienu jaunkundzi, kas pieteicās darba par radiologa asistentu. Zināja, ka ir stāvoklī, un nestrādās. Viņu paņēma. Uzreiz pēc darba līguma parakstīšanas, uzlika uz galda izziņu, ka ir stāvoklī, pieprasot viņai noteikt vieglāku darbu, jo par radiologa asistentu strādāt nedrīkst. Normāli?

Muļķīgs komentārs, jo viena cilvēka rīcība neraksturo visu pārējo iespējamo rīcību. Es zinu sievietes, kuras atnāk strādāt, neesot stāvoklī un nav grūtnieces, bet pēc tam izrādās tik nejēdzīgas darbinieces, neraugoties uz savu maģistra grādu utml.

bet tas, ka tu būtu gatava pēc tam tik riebīgi izrīkoties ar jauno māmiņu, gan mani pārsteidza. Īpaši, cik es esmu pamanījusi, Tu pati esi māte.

Gribētu strādat ar uzticamu komandu. Šādam cilvēkam es nekad mūžā neuzticētos. Tāpēc arī atlaistu tāpat.

Vētrasputns Zinot sevi,es neklusētu darba devējam tādu lietu,pat ja tas nozīmētu,ka mani darbā nepieņems. Tā ir cūciska rīcība manā skatījumā,un es to nevēlētos piedzīvot,ja būtu darba devējs,tāpēc arī neliktu citiem justies tik nodotiem no manas puses. Es cienu savu darba devēju,un pretī saņemu tādu pašu attieksmi.

Zinu vienu jaunkundzi, kas pieteicās darba par radiologa asistentu. Zināja, ka ir stāvoklī, un nestrādās. Viņu paņēma. Uzreiz pēc darba līguma parakstīšanas, uzlika uz galda izziņu, ka ir stāvoklī, pieprasot viņai noteikt vieglāku darbu, jo par radiologa asistentu strādāt nedrīkst.

Fuj...mātīte!!!!(t)

Sēdēs darbā un degunu urbinās līdz atvaļinājumam!?

Pasēdi, padomā, tad uzdod jautājumu vēlreiz.

Es nedomāju izņēmumus, kad jaunā māmiņa uzstāda visādus ultimātus un pieprasa kaut ko, es runāju par parastu situāciju, esmu jaunā māmiņa, man ir grūtniecības pats sākums, nepieciešama ir naudiņa, pirms bērniņš piedzimst, eju strādāt, daru savu darbu un eju BKA, punkts. Neredzu neko tur sliktu, ja darba devējs nevēlas lai atgriežas, kāju neliktu priekšā, vienotos, ka tad arī darba attiecības beigušās, bet nu ne jau tāda attieksme it kā māmiņas būtu krāpnieces, ziniet, kaut nedaudz cilvēcībai arī jābūt

Darba devējs nav pelnījis cilvēcīgu attieksmi?

Es cienu savu darba devēju,un pretī saņemu tādu pašu attieksmi.

Laikam tās sievietes, kas stradā darbā, kur tā nav, nekad ko tādu nesapratīs.

Gribētu strādat ar uzticamu komandu. Šādam cilvēkam es nekad mūžā neuzticētos. Tāpēc arī atlaistu tāpat

Paldies Dievam, ka mēs nestrādāsim nekad kopā. Jebkurš normāls darba devējs vēlas sev uzticamu komandu, lojālus darbiniekus un kvalitatīvi paveiktu darbu, bet ir savas ētiskās robežas, kuras atšķir labu darba devēju no pretīga, bet laba darba devēja.

Muļķīgs komentārs, jo viena cilvēka rīcība neraksturo visu pārējo iespējamo rīcību. Es zinu sievietes, kuras atnāk strādāt, neesot stāvoklī un nav grūtnieces, bet pēc tam izrādās tik nejēdzīgas darbinieces, neraugoties uz savu maģistra grādu utml.

Tādas var mierīgi atlaist.

Raise - nu ir taču starpība starp grūtnieci, kura noklusē un patstāvīgu vientuļo vai nevientuļo māmiņu!

Pag, es nedaudz nesapratu! Ko tad noklusē? Darba devējs nav tiesīgs uzdot jautājumu par grūtniecību darba intervijā, savukārt potenciālajai darbiniecei nav pienākums to teikt. Vai tad tu darba intervijā visu info par sevi izliec, par vīru, par bērniem, vecmāmiņām utt.?

Gribētu strādat ar uzticamu komandu. Šādam cilvēkam es nekad mūžā neuzticētos. Tāpēc arī atlaistu tāpat.

Kas Tev grūtniecē liekas neuzticams? Kura vienkārši vēlas turpināt darba attiecības, kas ir jādara jebkuram normālam cilvēkam, nevis jāsēžas uz pabalstiem.
Saki vien godīgi, ka esi materiāliste un Tev svarīgāk ir tas, cik daudz strādā darbinieks, cik nopelna darba vietai utt.