Mistika

mana mamma balto spoku sievieti arī redzēja. Viņa "iegāja" iekšā sienas spogulī beigās. Mamma spoguli izmeta tajā pašā rītā. Vispār tajā dzīvoklī visu laiku bija jocīgas skaņas. Pašai miega paralīze nekad nebija, lai gan ik pa laikam cenšos to speciāli sasniegt. Apzināto sapņošanu gan esmu panākusi.

man miega paralīze ir bijusi vienu reizi un es ceru ka tas vairs neatkārtosies. :D guļu pusmiegā un pēkšņi ķermenis sastingst, nevaru pakustēties un sāku dzirdēt dīvainas skaņas un sievietes kliedzienus(it kā tālumā). Tik biedējoši.. bet pēc kādas minūtes tas beidzās, es atjēdzos bet tik ļoti nāca miegs ka atkal aizmigu..

Man vēl bija vienreiz tā, ka naktī guļu uz muguras un sāku smakt nost, jūtu, ka nevaru paelpot, atveru acis, a draugs pa miegam it kā apķēris mani, tikai viņa roka, atslābināta, ar visu smagumu ir uz mana kakla. Un sanāk, ka viņš mani žņaudz nost ar savu roku, es cenšos pacelt viņa roku, bet man nav spēka, laikam tāpēc, ka miega ieteikme, nu, un, vispār, atslābināta roka jau ir smaga, un es sāku ķērkt :D ķērkt, nevis bļaut, no kā draugs pamodās un noņēma roku no mana kakla, es atelpojos un sāku braukt viņam virsū, ko viņš mani žņaudz, vispār jau? :D

Ar miegu vairs nekas saistīts,bet vēlviens baiss notikums. Ar omi virtuvē kaut ko runājam,viņa stāsta kā kara laikā viņas mazais brālītis uzdūrās mīnai,no trieciena esot tālu aizsviests un nosities. Kaut ko vēl par viņu stāsta,pēkšņi visi 4 mani suņi vienlaikus sāk blenzt logā,pilnīgā tukšā nakts melnumā.

ārprāts, man pat tagad, gaišā dienas laikā baisi palika (s)

Man tieši šonakt bija "nakts piedzīvojumi", ka varu pastāstīt.

Biju mājās viena un bija ļoti labs miegs, tad atnāca draugs, ielīda gultā un man miegs pazuda, rotēju pa gultu, līdz iemigu tādā kā caurmiegā.
Šajā miegā es atvēru acis un redzu, ka istabā stāv kāds melns tēls, bet nevaru saprast, kas tas ir. Miegā nodomāju, ka man rēgojās un guļu tālāk. Tad tas tēls man ko teica, neatceros vairs ko, es sapratu, ka man nerēgojās, gribēju celties augšā, modināt draugu, bet nevaru pakustēties. Tas tēls nāk man klāt uz tā kā uzguļās virsū. Man nenormāla panika, es iekšēji kliedzu, ārdos, bet reāli no manis ne iznāk ne skaņa, nekas. Sajūta, ka esi paralizēts. Tad, kaut kā atjēdzos no šī murga. Nomierinājos un gāju gulēt tālāk, un viss atsākās, tikai šoreiz es jau tiklīdz ieraudzīju to tēlu, sāku ārdīties un bļaut (protams, reāli es ne kustējos, ne kāda skaņa iznāca no manis), līdz kādā mirklī es reālajā dzīvē iekliedzos, ka pat draugs pamodās.

Sajūta ļoti pretīga. Aizmigt vairs īsti nevarēju, bet tad es piedzīvoju ko interesantu no drauga puses. Viņš sapnī sapņoja, ka mēs mīlējamies (to viņš šorīt pastāstīja) un reāli, pa miegam, man uzmācās :D Glāstīja, skūpstīja u.t.t. :D No rīta pirmais,ko viņš jautāja, vai es naktī Tev uzmācos? :D Es saku, ka jā, viņs atbild, ka es viņam pirms paša labākā sapni "aprāvu", jo sāku ar viņu runāt un teikt, ka man negribās :D

Šajā miegā es atvēru acis un redzu, ka istabā stāv kāds melns tēls, bet nevaru saprast, kas tas ir. Miegā nodomāju, ka man rēgojās un guļu tālāk. Tad tas tēls man ko teica, neatceros vairs ko, es sapratu, ka man nerēgojās, gribēju celties augšā, modināt draugu, bet nevaru pakustēties. Tas tēls nāk man klāt uz tā kā uzguļās virsū. Man nenormāla panika, es iekšēji kliedzu, ārdos, bet reāli no manis ne iznāk ne skaņa, nekas. Sajūta, ka esi paralizēts. Tad, kaut kā atjēdzos no šī murga. Nomierinājos un gāju gulēt tālāk, un viss atsākās, tikai šoreiz es jau tiklīdz ieraudzīju to tēlu, sāku ārdīties un bļaut (protams, reāli es ne kustējos, ne kāda skaņa iznāca no manis), līdz kādā mirklī es reālajā dzīvē iekliedzos, ka pat draugs pamodās.

MIEGA PARALĪZE

Undiya

Izlasīju par miega paralīze, precīzi kā notika ar mani, reti riebīga sajūta.
Raksta autors, kura lasīju, iesaka tādā situācijā sev skaļi teikt, ka tā ir miega paralīze un viss ir kārtībā, es nezinu, es tajā brīdī biju tādā stresā, ka diez vai varētu vēl pati sevi mierināt.

Tu esi ar to saskārusies?

man citreiz ir taa, ka iemiegot ausiis skan iisa melodija, bet tas kkaads smadzenju chakars :D

bet vienreiz no riita pamostos, guleeju ar muguru pret logu, nodomaaju, ko istabaa tik gaish.. pagriezhos pret loga - aizskari valjaa. visu nakti istabaa biju tikai es, un esmu 100 % paarliecinaata, ka vakaraa aizskarus aizveeru. pa miegam arii nestaigaaju..

Savaadniece ,man nav ne jausmas. Ceru,ka neko ļaunu jau nedarītu. Bet tā segas vilkšana no māsas gultas gan bija jocīga. Un istabā tāds dīvains klusums, neizskaidrojami dīvains, ar tādu kā mazu vibrāciju.

Toreiz bieži pie sevis nodomāju - nu kāpēc man bija jāredz tas spoks? Kāpēc neviens cits to neredzēja? Dzīvojam tai mājā jau padsmit gadus, neviens neko nav redzējis.

Pasen īrēju ar draudzenēm dzīvokli. Sanāca vienai palikt pa nakti, gulēju ar galvu pret koridoru un pa nakti mani sauca vīrieša balss, lai eju pie viņa. Sauca manu vārdu. Es sastingu, acis vaļā, nevarēju pakustēties. Pec kāda laika atkal paliku viena un atkal tas pats. Es tur nespēju vairs pa dienu pat uzturēties, man bija nenormāli bail. Dienā pat likās, ka kāds man stāv aiz muguras. Un tad izvācos.
Arī lasīju par miega paralīzi...nu gan jau. Bet man tagad panika vispār vienai pa nakti kur palikt (t)

Man arī vienai bail palikt kopš tā atgadījuma. Un ja pamostos pa nakti,tad neveru acis vaļā. Paranoja kaut kāda :D

Krista123, jā. Pēdējā laikā pārgājis, bet kādreiz regulāri. Zinu, lai cik reizes tas ar tevi notiktu vienmēr ir bail tik un tā, kad tas atkārtojas. Tepat cosmo ir diskusijas, kur meitenes dalās ar savu pieredzi.

Peka, tava reakcija uz to bija ļoti dīvaina. Es būtu kliegusi un momentā visus modinājusi augšā, lai pastāstītu ko tikko redzēju.

Mums mājās ir kaut kāds gars droši vien. Mamma ir redzējusi naktī, kad vēl tētis bija dzīvs, tumšu tēlu ar melnu cepuri galvā, es esmu naktī jutusi, kā vīrieša rokas lien zem mana spilvena, un tā nebija miega paralīze, jo varēju kustēties un ieslēdzu gaismu. Kaķene bieži vien uz kaut ko neredzamu uzmet kūkumu un bēg projām. Vienreiz sanāca tā, ka esmu istabā vakarā, jūtu, ka zem gultas kaut kas kustās, tā kā skrāpē gultu un tapetes, jau sāku bārt kaķi, lai tā nedara, bet viņa, izrādās, ir koridorā un tikai tagad nāk iekšā pa durvīm no citas puses. Tas bija tā dikti neomulīgi.

visu miegá/naktí redzéto un dzirdéto vismaz var méginát izskaidrot ar to, ka smadzenes izspélé jokus miega iespaidá nu vismaz mierinát sevi ar tádu domu. jautrák ir tad, kad spoku redz pilnígá nomodá un skaidrá prátá :D

esmu redzéjusi cilvéku kas iet pa celju un vienkárshi pazúd - nakts, pilnméness biju árá, lauku celsh, redzu iet cilvéks, man aiz muguras krúmi, mezhs, vinjam neká, es nodomaju, ka vinjsh mani visdrízák neredzéja, izlému noiet no celja, lai nav naktí garám jáiet svesham vírietim :D (toreiz padsmit gadi bija) tá nu stávu aiz koka, skatos - iet iet un pazúd... :D labákais, ka uz májám man bija jáiet uz to pusi no kurienes vinjsh náca :D tas tá, viens gadíjums no daudziem

Undiya, es zinu, pati brinos, jo man ir bailes,var teikt, no visa :D bet domāju, ka man neviens neticētu, teiktu,ka nosapņoju. Bet vairākas reizes sev no visa spēka kniebu sev rokā, lai patiešām saprastu,ka esmu nomodā.

Man apmēram 11 gadu vecumā arī gadījās kas interesants - pirmo reizi dzīvē paliku pa nakti viena dzīvoklī, aizeju gulēt, viss ok. Tad tieši 4:00 pamostos no tā, ka kāds histēriski zvanās pie durvīm un rausta tās (par laimi bija aizslēgtas), zvanu krustmātei, bet viņa neceļ. Pēc tam nākošā dienā krustmāte apgalvo, ka nav nevienu zvanu saņēmusi un rāda telefonu, kur tiešām nav fiksēts neviens mans nakts zvans, manā tel gan tie rādījās. Pie tam, šo 20 gadu laikā tā bija vienīgā nakts, kad kāds nakts vidū būtu zvanījies pie durvīm un arī vienīgā nakts, kad nakšņoju viena tajā dzīvoklī.

Arta*, neskatījies actiņā vai pēc tam pa logu?

Man bijis tā, ka es esmu pusaizmigusi un te pēkšņi mani kāds pamodina, iekliedzot man ausī vārdu savu. Mani sauc, sauc tiklīdz pati pieceļos. Galvenokārt, dzīvoju viena un neviens ciemos pat nebija.

Arii ir bijushas miega paraliizes, taa sajuuta ir nu tik pretiiga, un nedod dievs vel kautkas saak reegoties, man panika iestaajas. Tad censhos kustinaat kaaju, roku pirkstus kameer izdodaas.

Sho pati neatceros, bet ome staastiija. Es biju mazinja, nomira vecvecmaaminja, vinju apglabaaja. Peec kaada laika gaajaam apkopt kapu, un es esot pamaniijusi, ka nav mirshanas datums. Ome, protams, neizpratnee, kaa taa var buut, bija tachu. Ok, domaaja veelaak pazvaniit noskaidrot. Bet naakamajaa reizee kad gaajaam uz kapiem- datums bija paraadiijies.
Vinja to izskaidroja ar to, ka (vismaz pareizticiigajiem) dveesele 40 dienas neaiziet (vai nesaprot ka jaaaiziet- es iisti nezinu), liidz ar to vecvecmaaminja neesot vareejusi pienjemt to, ka jaaiet prom, un taapeec tikai peec taam 40 dienaam esot paraadiijies datums.

Un, es nezinu vai manas smadzenes speeleejas vai kaa, bet man sho rakstot shkjiet, ka vinja seezh preteejaa kreeslaa.

Un, draugs staastiija- neapzinaati pieredzeejis astraalu. Esot pieceelies, paskatiijies uz sevi, kaa vinjsh gulj, un vinjam tas nemaz neesot shkjitis diivaini, ka var veerot sevi guljam, taa kaa shis vienkaarsh iziet no maajas un saak savas dariishanas- paiet pilniigi normaala diena. Ok, izdomaa iet atpakalj maajaas, atnaak maajaas, ierauga sevi joprojaam guljam, un vienkaarshi apguljas sev virsuu un pamostaas. Pamostaas, nodomaa wtf un tad nu veelreiz celjaas.

Un sorry, rakstu no telefona. :)