Mistika

kā jus pec ta visa varat mierigi gulet? :D

Lūk, mana pēdējā mistika.

Decembra beigās braucām ar divām mašīnām ar draugiem. Viena mašīna pilna un jāspiežas, jo mantas saliktas, bet otrā tikai divi cilvēki. Man piedāvāja sēsties tajā, kas tukša, lai ērtāk. Bet man intuīcija teica nesēsties. OK. Mašīna, kurā es neiesēdos, apmeta kūleni un palika grāvī... abi braucēji veseli, bet domāju, ka tad, ja es tur būtu bijusi, kaut ko būtu satraumējusi. Jo: un te arī tā mistika : tai pašā datumā es satraumēju muguru, mācoties braukt ar sniega dēli, ko joprojām ārstēju un ļoti sāp.

Tā, it kā tai dienā būtu bijis lemts satraumēties. Labi vismaz, ka intuīcija nostrādāja un neiesēdos tai mašīnā... jo tad būtu papildus (tā avārija bija jau pēc sniega dēļa).

Nožēloju, ka šo visu izlasiju :D

It seviškji, ka tagad gribēju kādu laiku padzīvot viena :D
FUI.

Ak, jell. Kāpēc es to lasīju? Nevaru tagad aiziet gulēt, kaut gan jau laiks iet, un pietam esmu viena mājās. Jāzvana laikam draugam, lai brauc mājās, vai jāsēž tepat gultas maliņā pie datora, līdz viņš atbrauks. :D

Tās ir miega paralīzes un to paveidi. Man gan daudz biežāk par visām baisajām lietām gadās false awakening - es it kā pamostos, ceļos, daru kaut ko, bet pēc laiciņa pamostos pa īstam un izrādās, ka viss tikko piedzīvotais bija tikai sapnis. Tad tāda diezgan dīvaina jušana.

Pirms dažām dienām atkal to piedzīvoju. Šoreiz ''pamostos'', paskatos telefonā, pulkstenis rāda, ka es esmu aizgulējusies jau par 2 stundām, steigšus lecu ārā no gultas, skrienu taisīties, ātri paēdu brokastis, vēl pa telefonu izlamājos ar mammu un aizsūtu draugam vairākas sms, tad steidzos ārā no dzīvokļa, izeju pa durvīm... un pēkšņi strauji krītu un sasitos. Neizpratnē skatos apkārt un redzu, ka esmu savā guļamistabā uz grīdas, izkritusi no gultas. Raušos augšā, pulkstenis rāda, ka es neko nekavēju, vēl var stundu gulēt un nekādas sms draugam neesmu sūtījusi un ar mammu neesmu runājusi... :D

Man lauj mierigi gulet tas ka tas viss nenotika manas majas.:-D

Man miega paralīze bijusi bērnībā, kad bieži naktīs guļot uz vēdera seja nonāca spilvenā un likās, ka smoku, saprotu, ka jāpagriež galva uz sāniem, bet nespēju to izdarīt, beigās kaut kā izdevās. Bija baismīgi. Tas gan notika guļot konkrētā gultā, pēc tam laikam nekas tāds vairs nav atgadījies.
Taču laikam tēmu nevajadzēja lasīt pirms gulētiešanas. :D

Man ir bijuši sapņi, par kuriem es vēl aizvien nezinu, vai tie bija sapņi, vai arī es biju nomodā/pusmiegā, kad tas viss notika. Un vai es to sapņoju vai fiziski piedzīvoju. Toreiz pie vainas bija pilnmēness un neaizvilkti aizkari. :) Pieļauju, ka piedzīvoju miega paralīzi, ko jau te pieminēja.

Paldies meitenes, palasīju šo diskusiju, tagad negribas iet gulēt :D

Šarlote? Tā gadījumā nav VD (Veģitatīvās distonijas) lēkme?

Ja kāda grib parunāt par mistiskām lietām,spokiem utt, gaidu PM!
:-D

man sapnji ir tik reáli reizém, ka pmostoties nesaprotu, kur ir reálá dzíve tur kur pamodos, vai tur kur biju sapní. reizém nedaudz baisi tas viss, ípashi njemot vérá to, ka sapnjoju katru reizi, ká iemiegu. un visádi tumshi téli, nespéja paelpot ir diezgan pierastas lietas.:-D arí agrák sajúta, ka káds apsézhas uz kájám - tagad gan vairs ne, jo ir kakjis, kursh vienmér gulj man uz kájám...

Kalifornija, raksti te, daudzám interesanti :)

Pamodos no tā, ka man kāds uzmeta segu uz sejas un dzirdu: "ko Tu guli? Tavai māsai bērns piedzima" :D un piedzima arī.

Kur Jūs visas tik jūtīgas,kad tagad nespēsiet iet gulēt pēc šīs diskusijas izlasīšanas?

Seeeen atpakaļ biju ciemos pie omes ar maza auguma suni. Gulta maza un ne visai ērta. Suns man blakus zem segas,miegā dzirdu "taču pabīdies,krītu ārā!",pusmiegā sāku čamdīt,kur suns,jā tiešām uz pašas malas guļ,pabīdos,pievelku suni tuvāk un guļu tālāk. No rīta tik sapratu,ka ar mani suns runāja un nespēju atrast tam skaidrojumu. Kā mana zemapziņa zināja,ka tas suns uz pašas malas guļ?

Bija nesen iznākušas abas Paranormal actvity daļas,abas ar draudzeni visu nakti skatijāmies. Dievs nedod vēl manām smadzenēm šitādus jokus spēlēt. Es negulēju nedēļu,jo visu laiku kā iemigu dzirdēju sev blakus soļus,elpu,kādu runājam,pat nenormālu durvju dauzīšanu.

Ar miegu vairs nekas saistīts,bet vēlviens baiss notikums. Ar omi virtuvē kaut ko runājam,viņa stāsta kā kara laikā viņas mazais brālītis uzdūrās mīnai,no trieciena esot tālu aizsviests un nosities. Kaut ko vēl par viņu stāsta,pēkšņi visi 4 mani suņi vienlaikus sāk blenzt logā,pilnīgā tukšā nakts melnumā.

es esmu redzējusi spoku vecāku mājās. naktī pamodos ne no kā (ar māsu gulējām viesistabā, jo bija vairāki radi, kuri gulēja mūsu istabās) un redzu,ka māsas gultā viņai pie galvas stāv spoks, balti caurspīdīgs,lēnām parvietojas pa gultu , staigādams no māsas galvgala līdz pēdām un atpakaļ, tad izkāpj no gultas un velk nost caurspīdīgu segu viņai. Sabijos, apsedzos ar segu,bet interese taču ir,kas notiek tālāk....... Nolēmu paskatīties, kur spoks palicis, skatos - atkal māsai galvgalī un atkal sāk staigāt no viena uz otru galu, tad izkāpj no gultas un nāk manā virzienā gar žurnālu galdiņu, paiet manai gultai garām un iekāpj blakus gultā, kura atrodas pie loga. Baltais rēgs, iekāpis blakus gultā, skatījās ārā pa logu, vēroja kaut ko.Es ar trīcošām rokām turu segu pie acīm, sirds, sitās kā negudra. Vēroju balto rēgu un sapratu,ka tā ir sieviete garos svārkos,prieksauts ap kaklu un lakats ap galvu. Kad biju izpētījusi tantes veidolu, atgriezos pie sejas aplūkošanas - un ja nu pazīstu? Tad saprotu,ka mani vēro acu pāris!! Acu skatieniem sastopoties, aši uzmetu segu uz sejas, trīcēju kā apšu lapa, bet atkal..... gribas zināt, kas notiek pie loga. Paskatos- tante kāpj ārā pa logu .. istaba tukša, varu mierīgi uzelpot. pēc minūtēm piecām paskatos uz māsas pusi, un liels mans izbīlis ieraugpt atkal to balto dāmu. Visas kustības tās pašas - no viwna gultas gala uz otru.. taču tad dzirdēju, kā manas mammas brālis mostās, noskan modinātājs ( viņš ir kaislīgs makskernieks,kurš ceļas ļoti agri) ,un baltā spocene pazuda!!
to nakti neiemigu nemaz, dīvaini arī šķiet, ka vienā no gultām gulēja arī suns, taču neko nejuta. pati nesaprotu,kā es nesāku panikot, blaut, jo esmu diez gan emocionāla :D laikam negribeju, lai mazajai māsai ir nenormals izbīlis. Nevienam neuzdrošinājos par to stāstīt, jo padomātu,ka traka. Tomēr 4 mēnešus vēlāk izstāstīju tētim, viņš nosmejas,ka noteikti nosapņoju . Noraksturoju izskatu, apģērbu un no tēta sejas pazida smaids. "Tā ir Albīna" viņš teica. Sieviete,kas dzivojusi tai mājā. Esot bijusi jauka,laipna tantiņa.....
Tāds mans stāsts. Tas notika pirms kādiem 6 gadiem,bet atceros katru detaļu, baisi.

Peka, kā Tu domā, ko viņa būtu darījusi, ja Tu nebūtu apsegusies ar segu, kad skatījās acīs? Reāli nesaprotu, kāpēc tie spoki parādās un pazūd, vai pazuduši viņi joprojàm turpat ir tikai neredzami.. Sviests.. Ja ievākšos jaunā mājoklī, vnm prasīšu vai tur nespokojas.

Man līdzīgi bija reiz no rīta. Drīz jau bija jāceļas, bet pamodos no tā, ka kāds vīrietis skaļi nosauca manu vārdu. Protams mājās neviena vīrieša nebija. Nu ko, ņēmu un cēlos augšā

Es laikam esmu dīvaina, bet man tas liekas mīļi :D Labais vīrietis! :D

Man bija tā, ka bija jāsatiekas ar brāli no rīta. Man noskanēja modinātājs, es izslēdzu, domāju, ka jāceļās, bet tikai pievēršu acis. Pievēru acis, aizmigu un tad pēkšņi istabā ienāk brālis un saka - nu, celies taču, nokavēsi mūsu tikšanos! Es atveru acis un skatos, ka nogulēju pusstundu, labi, ka brālis pamodināja sapnī. :D

Esmu izbaudījusi i spoku izsaukšanu, i spoguļa saplīšanu, arī spoki redzēti.
Vienu gadījumu pastāstīšu, īsi :D
Mājā divas istabas, mājā tikai es un mana draudzene, otrā istaba tukša, tur stāvēja apavi, bijām nesen ievākušies, tur kastes daudz stāvēja, un no tās istabas sāka lidot ārā apavi, izmesti tika visam 10 apavu pāri un pa pāriem, toreiz divas stundas raudādamas ar draudzeni sēdējām aiz dīvana nobijušās , ka nu tikai :D
Tai mājā vēl viss kas notika, tika attīrīta, pašreizējai iemītniecei, neesot sūdzību :D