Mani vienmēr ir fascinējuši cilvēku, kuri uzskata, ka maģistra grāds ir kaut kāds etalons. Papīrs neko nenozīmē, bet tas, kas cilvēkam galvā darās. Pie manis var atnākt rindām maģistra papīra saņēmēju, kas ir saņēmuši grādu manā profesijā un esmu pārliecināts, ka vismaz pusi es spēšu norakstīt uz to, ka tālāk par grāmatu viņi nespēs domāt.
Ir nācies saskarties ar šādiem gudrajiem, kas atnāk uz veiksmīgu uzņēmumu, kurš ir efektīvs un pelnošs, bet sāk mācīt vadību, kā pareizi jāvada uzņēmums, jo redz YIT, 6sigma, Lean u.tml nosaka, ka būtu jādara tā, vai tādas un tādas grāmatas 37. lpp, 3. rindkopā ir teikts, ka Tev špagatā jālec, runājot ar padotajiem....
Jautājums, ko skolotāja, kas mācījusi maksimums vidusskolu, spēj citu dzīvē izdarīt? Viņa ir mācījusi skolēniem netradicionālu pieeju? Domāt ārpus rāmjiem? Risināt ar citu pieeju? Izpausties radoši, pamatot viedokli kāpēc tas tā varētu būt, nevis tāpēc, ka grāmatā tā ir rakstīts? ... Šaubos, jo tādu skolotāju ir tikai uz rokas pirkstiem skaitāmi.
No pieredzes - esmu devis risinājumus fizikā / matemātikā, kur skolotājs pasaka skolēnam, ka tas ir nepareizi un atrisinājums nav pareizs ... bet diemžēl tas ir pareizs un uzzinot, ka es to esmu risinājis un paskaidrojis - klusībā nosarkst, jo diemžēl nepārzin, ka ne visu var atrisināt pēc vienādas sistēmas (pat, ja atbildes ir vienādas). Tā ir kopēja mūsu izglītības sistēmas problēma.
Secinājums - skolotāja, kas mazgā traukus. Skumji, bet diemžēl laikam neko citu nav spējīga izdarīt ...
P.S Atvainojos, ja kādu esmu aizskāris.
98
