Maniem vecvecākiem ir fantastiska kāzu avīze, uz bieza papīra, ar roku rakstīta un autora zīmētām karikatūrām. Formāts - garš garš rullis vienā eksemplārā. Nezinu, vai viņi to saņēma jau nākamajā dienā vai vēlāk, bet darbiņš tur izskatās pamatīgs.
Iekšā sarakstīti visādi kāzu laikā piedzīvotie kuriozi, zvēresti, "aculiecinieku" stāstītais, pašu jaunlaulāto stāsti par to, kurš kuru savaldzinājis. Un feinākais tas, ka vecmamma saka "viņš jau ne novērsties nevarēja no manām slaidajām kājām un visu laiku skrēja man pakaļ" bet vectēvs "Visām jau tie mūziķi patīk, un es kā grupas trompetists ne atkauties no viņas nevarēju, visu laiku skrēja pakaļ" :D