Ja ar vārdiem sevis mīlēšana apzīmē rūpes par sevi, tad, protams, elementārā līmenī ir jāparūpējas (veselība, higiēna, pareizs dzīvesveids utt.), bet nevajag pārspīlēt. Svētīgi gan būtu parūpēties arī par citiem, jo citi, vrb, parūpēsies arī par tevi. Un nav jāgaida garantijas no otra - jāsāk pirmajam.
Ja ar vārdiem sevis mīlēšana apzīmē sevis patikšanu, tad viennozīmīgi vēlams, lai tā būtu, lai nerastos disharmonija. Turklāt, ja reālā sevis būtība ir slikta, bet ideāls - labs, tad sevis būtība jāpielāgo ideālam, t.i., sevi jāpilnveido, bet, ja reālā sevis būtība ir laba, bet ideāls - slikts, tad jāmaina ideāls.