Deputāte Inga Bite nesen OTV raidījumā ''Par un Pret'' (tēma - partnerattiecības) izteicās, ka vēloties likumiski reģistrēt savas attiecības, viendzimuma pāri pieprasot īpašas privilēģijas. Uzsverot, ka būt homoseksuālam - tā ir izvēle. Manuprāt, šī sieviete lieliski atspoguļo lielas sabiedrības daļas tumsonību, jo šādos jautājumos ir jāatkāpjās no savām personīgajām simpātijām un antipātijām, un jāparaugās racionāli - pirmkārt, homoseksuāli cilvēki ir cilvēki - pēc astoņpadsmit - tik pat pieauguši un spriestspējīgi (reizēm lielākā mērā) kā ikviens pilngadīgs pilsonis, otrkārt - viņi kā sabiedrības locekļi ir pelnījuši likumisko aizsardzību, treškārt - visi pretargumenti ir patiesi vāji.
Kāds tiešām tic, ka, ja viendzimuma pāri iegūs līdzvērtīgas tiesības, šādu pāru kļūs vairāk? Tiešām orientācija ir kaut kas tik nenoturīgs? Kāpēc tad homoseksuālisms kā tāds nav iznīcis, ja jau tas ticis tik ļoti iegrožots? Vai arī - ka tā dēļ varētu pasliktināties demogrāfiskā situācija... Pilnīgs siers. Ja visi vadītos pēc šādas loģikas, vispār netiktu pieņemti jauni cilvēktiesību likumi.
Agrāk man šķita - patiešām, kāda jēga viņiem iet un demonstrēties, bet tagad, kad esmu guvusi izpratni par to, cik neloģiska ir valsts oficiālā nostāja, saprotu, ka šīs demonstrācijas patiesībā ir nevis par to, kurš ar kuru grib gulēt, bet gan par veselo saprātu.