Rīt 8 marts

UN kas tad būs 8 martā, es uzskatu, ka astotajā martā ir diena, kā ikdiena, jo stulbā Latviešu tauta domā tā: o 8. marts jē varam tagad bābas apmīlot, a es uzskatu ka nevaig nekādus 8 martus, es tāpat varu apmīlot bābas. Proti esmu gejs un vīriešus!

Vienmēr ir paticis 8.marts, vieni no maniem mīļākiem svētkiem,ja ne mīļākie ,pirmkārt jau ziedi un otrkārt vienmēr uz 8 martu ir pavasarīgs noskaņojums (l)

cik nu svinēsim, bet kūka, vīns noteikti būs. (l)

Uh, izlasīju negāciju jūru (t).. Nebiju domājusi, ka tas prieks par flokša kātu, pataisa par nožēlojamu sievišķi...
Mani dēli pat Uz b.d. audzinātājàm vienmēr ziedus nes...kādēļ gan neiekrāsot ikdienu? Kādēļ nesajusties īpašākai? :-/

Svinam! Apkārt esošie vīrieši vienmēr palutina (l)!

Man visapkārt vienmēr ir bijuši vīrieši, kas 8. martu nav ignorējuši- sākot ar tēti un turpinot ar kolēģiem darbā un mīļotajiem viriešiem. Pieļauju, ka vīrs noteikti vismaz ar kādu nieku šo dienu izcels.

Nav svinības paredzētas - svētdienu veltīšu sev un atpūtai :)

Forša diena, atceros, kad biju maza, tētis vienmēr dāvināja puķes mammai, un mums, māsām, brāļi dāvināja (l) (tas tiek darīts joprojām, tik man reti sanāk būs mājās tieši uz Sieviešu dienu)
Arī kursabiedri vienmēr apsveica, atceros, vidusskolā klases puiši vienmēr mums dāvināja puķi un šokolādi, iepriekš jau bija sarunājuši, kurš kurai dos (vienādā skaitā bijām) (l)

Tā īpaši neatzīmējam to 8.martu. Ziedus es saņemu katru gadu (visvairāk priecājos par kādu pavasara puķi podiņā). Tā īpaši mani neuztrauc šī tēma. Mātes diena gan man patīk kā atzīmējamā diena, vienmēr uzdāvinu maijpuķītes (ja ir jau pieejamas) gan mammai, gan omei, aizbraucu ciemos, paēdam kopīgas pusdienas. Sieviešu diena neliekas tik tuva man, teiktu, ka neitrāla.

Es 8 martā vīrietim vienozīmīgi dāvināšu rozes savam mīļotajam. Un es zinu ka būs mums romantisks vakars. Es gaidu šo burvīgo dienu, tas būs vnk brīnišķģīgi! Ak dievs es zinu kas būs gultā. Kā jūs plānojat atpūsties?

vaau, es vispār diezgan pārsteigta kā var būt pretenzijas pret bučām, ziediem, labiem vārdiem no apkārtējiem vīriešiem, vienalga no puiša, tēta, brāļa, draugiem, kolēģiem, tas taču ir tik forši! (l)

..un te neiet runa par to, ka ikdienā nekā no tā nesaņemu, jo tad varbūt nedāvinām viens otram arī dzimšanas dienās neko, bet nu katram jau savs ;)

Es neuzskatu tos par svētkiem, kas īpaši jāsvin, tomēr ziedus saņemu un pie bagātīgāk klāta galda gan pasēžam :)

Lai jums skaista rītdiena, meitenes! :-)

Nesvinēšu. Varbūt puķes dabūšu, nezinu, vienalga. Nekad neesmu uzskatījusi šo dienu par kaut ko svinēšanas vērtu. Pa dienu būšu darbā un tad braukšu mājās gulēt. :D

mani uzkurināja
sievietei būt sievietei nenozīmē pēc defaulta taisīt vakariņas un čubināt vīru. tas, ka tāds pieņēmums ir indivīda personīgais uzskats, nenozīmē, ka tas ir būt sievietei. un tālākās diskusijās par to centīšos neieslīgt, jo sievietei būt sievietei realitātē nozīmē būt ar krūtīm, vagīnu un dzemdi; nepiedēvēsim šim vizuālajam kaut kādas izdomātas `normas`.

Ja Tu cilvēkam tik sīkumaini aizrādi par to, kā viņš izteica savu domu, tad pārlasi vien labāk savu tekstu, jo Tev pašai varētu pamatīgi aizrādīt par vārdu stilistikas lietojumu.:-P

Manu tēti izsūtīja 1945.gada martā uz Tomsku, bet viņš nekad sieviešu dienu nav uzskatījis par krievu, vai padomju svētkiem. Cik es sevi atceros, viņš vienmēr mammu ir sveicis ar ziediem un citādiem pārsteigumiem šajā dienā. Un īpaši lutinājis.

Ļoti jauks tētis Tev ir :) Lai vairāk tādi būtu :)


Un kas tur vispār arī būtu slikts, ja arī šie ir padomju svētki, kas palikuši mūsdienās? Vai tad tas ir slikti-svinēt dienu, kas veltīta sievietēm? Bet nē, galvenais, ka tik nav saistīts ar krieviem.
Patiesībā tieši šī domāšana man vairāk asociējas ar padomju laiku iesīkstējošo domāšanu, kad ieņem galvā kaut ko un vadās pēc tā, nevis kā tās sievietes, kuras bauda dienu, kas veltīta viņām.

Nicinu 8. martu, jo te ir saglabājušās padomju tradīcijas - vecis iešķiebj puķīti (kaut vai noļukušu tulpi), bet pretī gaida buču, gardas vakariņas un svētku pasēdēšanu, par kuru, atkal, ir jārūpējas sievietei, diži jau nu sieviešu svētki..Daudzas tā tvīkst pēc tās nieka puķes un atzīšanas par sievieti, ka izskatās nožēlojami.

Pfuu, ja Tev vīrietis 8.martā liek taisīt cepeti, tad tā ir tava problēma :D Tā gan nav visiem.


Es, piemēram, jūtos priecīga, ka ir īpaša diena, ko velta sievietēm. Rīt vīrs rosīsies virtuvē un gatavos man suši, kamēr es ar draudzenēm būšu kino. Pēc tam mājās kopīgi atpūtīsimies.

Sieviete tanks- hahhaa- es gatavojot atpūšos- aizmirsu dienas drāmas, un apkopoju domas... tas noteikti nav darbs... bet nu labi- dažām patīk pārspīlēt- un vienlīdzību pasaulē- katrs mazgā savas zeķes un taisa savas desmaizes...
tad es varu svinēt arī to, ka man ir vagīna- ja jau tas ir tikai tas, kas sievieti padara par sievieti..

Šēka, pārsmējos :D Bet tā arī ir. Nez kāpēc citām tik ļoti plēš svešās vagīnas :D

Es 8.martu parasti pavadu pacilātā atmosfērā, jo manas dzīves svarīgākie vīrieši tad cenšas mani iepriecināt. Es arī to nesaistu ar hromosomām.

+++

Mūždien neapmierinātas var nesvinēt un nicināt savas hromosomas, kas tā citām.

Rīt būs svētku pusdienas (nedaudz šikākas, nekā ikdienā) + šampis/ziedi no ģimenes vīriešim. Skaisti mirkļi, labs noskaņojums, smaidi, labu brīžu nevar būt par daudz. Vismaz man.

Bitīt' matos, kas tie par vīriešiem ar pataloģisku sievietēm "īpašo" datumu neatcerēšanos, aizmiršanu vai negribēšanu.
Jā, es rīt niršu ziedu jūrā un tēlošu princesi uz zirņa. Un man to atļaus, par floksi atcerēsies un neaizmirsīs.
Tā kā esmu saķērusi pavasara puņķi līdz nabai, tad uz restorāna vakariņām neceru, bet tā vietā kādu papildus dāvaniņu gan saņemšu.

Svinēsim :-)

Nekādi nesvinēsim, bet jutīšos vēl vairāk kurināta noteikti :) draugs jau izpļāpājās,ka pasūtījis ziedus uz rītdienu , pats gan nav manas tautības , šajā valstī tādus svētkus nezin, bet latviešu kolēģis bija pačukstējis,ka 8. martu Latvijā atzīmē šādi :)