Rīt 8 marts

Jā, vīriešu diena pastāv.
19. novembrī, nevis padomju armijas dienā :)

anonymous, man tas liekas labāks iemesls svinēt, nekā, piemēram, mums visiem labi zināma Bībeles tēla piedzimšana. Bet svinu abus, jo, nu... kāpēc nesvinēt?

Es Ziemassvētkus svinu ar Home Alone skatīšanos un laika pavadīšanu ļoti ģimeniskā, mājīgā atmosfērā, ar Bībeli (kā, domāju, lielākā daļa latviešu) to nesaistu. Bet saņemt ziedus vai jebko citu par to, ka esmu sieviete, man šķiet tik pat dīvaini, kā būtu 11. jūlijā saņemt ziedus jo tā ir starptautiskā zilo zobubirstu lietotāju diena. Ļoti arbitrārs iemesls, kurš nekādu svētku sajūtu nerada.

Protams, ka 19.novembrī! Bet kāds iemesls ir 8.marta nicināšanai? (ja nav noslēpums)

Es 8.martu parasti pavadu pacilātā atmosfērā, jo manas dzīves svarīgākie vīrieši tad cenšas mani iepriecināt. Es arī to nesaistu ar hromosomām.

Selīna

Redzi, Latvijā jau svin padomju armijas dienu :)

Nicinu 8. martu, jo te ir saglabājušās padomju tradīcijas - vecis iešķiebj puķīti (kaut vai noļukušu tulpi), bet pretī gaida buču, gardas vakariņas un svētku pasēdēšanu, par kuru, atkal, ir jārūpējas sievietei, diži jau nu sieviešu svētki..Daudzas tā tvīkst pēc tās nieka puķes un atzīšanas par sievieti, ka izskatās nožēlojami.
8. martam būtu jābūt feminisma dienai, kā ārzemēs, nevis dienai, kad sieviete tiešām padarīta par stereotipisko sievieti - ar lakstiem rociņā, kautrībā pietvīkušiem vaigiem un viltoto zaķi cepeškrāsnī.
Īsāk sakot, postpadomju 8. marta izpildījums man šķiet tizls un divkosīgs. Dažiem vīriešiem tā tiešām ir vienīgā diena gadā, kad viņi atceras kādu puķi nopirkt, smieklīgi.

Neuzskatu tos par svētkiem, kuri būtu jāsvin. Bet jebkurā gadījumā ziedus ir saņemt patīkami. :-D

Es 8.martu parasti pavadu pacilātā atmosfērā, jo manas dzīves svarīgākie vīrieši tad cenšas mani iepriecināt. Es arī to nesaistu ar hromosomām.

Bet cenšas iepriecināt jau tieši tādēļ, ka esi sieviete. Hromosomas lietoju kā metaforu, tik šauri arī to neskatu, taču nekas vairāk par apsveikšanu ar iekļaušanos konkrētā bioloģijas un kultūras standartā tas īsti nav. Un ņemot vērā Latvijas ļoti vecmodīgos un šauros uzskatus par to, ko nozīmē būt sievietei, apsveikumus uztveru drīzāk kā ''gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr.''

Selīna, dažu cilvēku acīs šiem svētkiem ir šaubīga vēsturiskā bagāža. Apmēram kā reiz stāstīja mana vēstures pasniedzēja - Padomju Savienībā sievietēm bija jāstrādā tikpat smagi kā vīriešiem, kā arī nekur nepazuda sieviešu pienākumi, bērnu audzināšana, vīra apčubināšana, gatavošana, kārtošana utt. Īsāk sakot, tas laiks izaudzināja pāris sieviešu-tanku paaudzes. Un 8.marts tad esot tikusi iekārtota kā viena diena gadā, kad sievietei "atļauj" būt mazliet sievišķīgākai un saņemt to uzmanību no vīriešiem, par kuru ikdienā var tikai sapņot. Tāda kā mierinājuma balva.

Domājams, ka dažiem pietiek jau ar to, ka šos svētkus svinēja Padomju Savienībā, un viss :D

Man personīgi pret tiem nekādas nepatikas nav, jo tiek svinēti arī daudzās citās valstīs un būtībā ieguvusi citu nozīmi. Man personīgi tā vienmēr bijusi jauka diena.

Noteikti apciemošu un apsveikšu mammu, vecmāmiņu un krustmāti. Pati gaidu ziedus no tēta, brāļa un drauga:D Tā mums ģimenē pieņemts- tā ir diena, kad pasakām paldies ar ziediem, saldumiem mūsu sievietēm, kas mūs uzaudzinājušas. :)

Man 8.marts neasociējas ar padomju laiku, ja vien man neuzdāvina sarkanas neļķes. Vienreiz tā izdarīja tētis un es sajutos, it kā kāds taisītos uz manām bērēm. :D
Bet kopumā - kamēr turpināsim visur vilkt paralēles ar padomiju, no tā bubuļa vaļā netiksim. Tas ir krupis, kas jānorij un tad arī svētki iegūs citu nozīmi!

nekas vairāk par apsveikšanu ar iekļaušanos konkrētā bioloģijas un kultūras standartā tas īsti nav. Un ņemot vērā Latvijas ļoti vecmodīgos un šauros uzskatus par to, ko nozīmē būt sievietei, apsveikumus uztveru drīzāk kā ''gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr.''

Es gan uz to tā neskatos. Priecājos par apsveikumiem no sev tuvajiem vīriešiem - drauga un tēva. Viņi ar savu apsveikumu man nekādas dzimumlomas neuzspiež un negaida, ka nu tikai es būšu viņiem par to uzklājusi milzīgu galdu.

Bet varbūt taisnība tādā ziņā, ka ne pārāk patīkama ir, piemēram, kaut kāda korporatīvā sveikšana. Man katru gadu iedod puķīti kāds kolēģis no pavisam cita stāva, ko pirmo un pēdējoreiz redzu, un dod buču uz vaiga. Tas gan man šķiet tā dīvaini, ko viņš vispār par mani zina un kāpēc dod to puķi :D Tādos gadījumos saprotu zināmu pretestību, bet kāpēc lai tev tuvie un dārgie vīrieši nevarētu tevi apsveikt - jā, kaut vai tā iemesla dēļ, ka esi sieviete? To es nesaprotu.

Jā, svinēsim gan :)

Tortes necepu un kā svētkus neatzīmējam.
Bet ziedus patīk saņemt! :) Un noraidošas attieksmes pret Sieviešu dienu kā tādu noteikti nav!

Man šī diena ir tāda nasingspešal,bet ziedus patīk saņemt,protams. :D Šodien tiku pie divām puķēm,ar to arī mans 8. marts beigsies.

8. martam būtu jābūt feminisma dienai, kā ārzemēs, nevis dienai, kad sieviete tiešām padarīta par stereotipisko sievieti - ar lakstiem rociņā, kautrībā pietvīkušiem vaigiem un viltoto zaķi cepeškrāsnī.

+++
Precīzi.

Es gan uz to tā neskatos. Priecājos par apsveikumiem no sev tuvajiem vīriešiem - drauga un tēva. Viņi ar savu apsveikumu man nekādas dzimumlomas neuzspiež un negaida, ka nu tikai es būšu viņiem par to uzklājusi milzīgu galdu.

Nu kamōn :D Pats par sevi saprotams, ka līdz ar apsveikumu nenāk automātiska dzimumlomas uzspiešana. Jau pats apsveikums manās acīs ir vecmodīgu uzskatu produkts un dzimumlomu stereotipu upuris. Jā, es piedzimu kā sieviete, dzīvoju kā sieviete, ikdienā pret mani izturas kā pret jebkuru citu (es vismaz tā ceru), un pēkšņi vienā dienā mani grib apsveikt ar kaut ko, kam manā dzīvē ir ārkārtīgi maza nozīme, daudz mazāka nekā, teiksim, tautībai, izglītībai, materiālajam stāvoklim. Man tas šķiet savādi. Spēju izskaidrot tikai caur kaut kādiem vecmodīgiem uzskatiem ka sieviete ir kaut kas wooow, īpaša būtne, noslēpums, kurai nekā vērtīgāka par savu sievietību nav, un kā nu citādi viņa reiz tika aprakstīta un cosmo forumā joprojām tiek aprakstīta, un ar ko es sevi absolūti neasociēju.

Agrāk ļoti patika sieviešu diena, bet kopš bijušais tā vietā, lai man nopirktu puķīti un apsveiktu kā visi pārējie savas draudzenes, pateica, ka viņam tam nav naudas un aizgāja nopirkt čipsus un kolu, es vairs to dienu tà īpaši neuztveru :-D

Un kas tur slikts , ja sieviete patik klat galdu, cept kuku un priecaties par pukem, kas tiesi ? Tas, ka jums tas nepatik, sagada grutibas ?

es arī īsti nesaprotu kas ir slikts tajā, ka sievietei patīk būt sievietei un darīt ierastās lietas- es strādāju pilna laika darbu, veiksmīgi attīstos savā jomā, un atnākot mājās es ar prieku uztaisu vīram gardas vakariņas, iepriecinu viņu.. man tas nav nekāds apgrūtinājums...
un kāpēc lai viņš man vēlreiz neuzdāvinātu ziedus..?

Neka ipasi nesvinam, pukes vienmer sanemu, ari sogad jau dabuju.
Nevaru iedomaties nevienu iemeslu nicinasanai. Iespejams ka vajag nedaudz vesturi apgut pirms aurot.