Iepazināmies, bija labi. Grūtniecības laikā aizbraucām pie maniem draugiem, kur viņam it kā bija garlaicīgi, piedzērās, tad macija mani stāvoklī kur braukt! Izbraucām likumu lielu un tad atlūza! Pie draugiem bija pirmo reizi, jo skatījāmies bildes no ceļojuma.
Nākamais izdemolēja kumodi, jo it kā es esot vainīga, ka nevarot sakārtot drēbes, lai viņš tumsā trastu. Berns bija piedzimis.
Un tad citi strīdi!
Man apnika, un saku stāstīt savai ģimeni vecākiem! Beigās apdevos, kad ludza aiziet no dzīvokļa, jo edot nost, piemēram, pec dzemdībām sarunājam, ka bērnu redzēs vien tuvie, jo ģimenes katru, bet sanaca, ka aizbraucām pie manas labākās draudzens un dredzeja bērnu dzaudzenes ģimenes radi un vecmāte, par to mans sacepās.
Sedeju mājas un skatios ko draugi dara, mans varijas, ka vajag kopā iziet ārā, bet es negribēju, jo vinu necietu utt