Draudzība kā seriālā vai labāka?

unicorn.

varbūt nebija noprotams, bet es nevainoju attiecības, nevienu nevainoju, vienkārši tagad tāda kā nožēla.

Mani uzjautrina tie teksti, ka ar draudzenēm jau, protams, ir tikai jēlas klačas.

Tā jau neviens neteica. Un nav arī domāts sliktā ziņā. :) kolēģi vai parasti paziņas jau nebūs tie, ar kuriem var aiziet ciet un sākties sarunas par ponijiem.

Samera
jap, un tad 2 ned plāno, kurš datums nu tas varētu būt, jo vienai tad skola, vienai uz kāzām, trešai bērnu nav kur atstāt. un tā palēnām tā ideja nogrimst :D

diva_diva

Nē, nē, tā nebija atbilde uz tavu komentāru, bet vienkārši par tēmu runājot. :D

:D :D :D uzkrītoši meklēju draudzenes! :D

Nu vispar gandriz visam manam draudzenem ir gimenes tapat ka man. Brivi laiku varetu nosist majsaimnieces ar izaugusiem berniem, bet nedomaju, ka sievietei, kura strada, ir berns, virs, pienakumi majs,-butu baigi daudz laika stundam klacoties.tapat ir ar manam draudzenem.
Ok, kadreiz jau satiekamies. Tagad jau drizak pasas atbrauc ciemos, jo ar mazo ciemos ipasi nedodos.
Es labak negribu draudzenes ka serialos, jo pati zini, kadi parasti intrigu parpilni tie ir...nee, paldies...

Ja tu nevelies iet kkur ar draudzenem neej...bet varbut vaina ir taja, ka vispar gribi tik majas sedet? Nekadu hobiju, nodarbibu, nekaa?

Tā kā ar draugu dzīvoju kopā, tad tuvākās draudzenes cenšos satikt, cik vien iespējams vai vismaz uzturēt kontaktus telefoniski utmldz.

Bet ir brīži, kad draugs mani tāpat kā autori cenšas izstumt no mājas, jo biežāk izvēlos laiku pavadīt ar viņu. Un tad liekas, ka man nav draudzeņu vispār. :-D

Man ir arī divi tuvi draugu puiši, ar kuriem uzturu kontaktu bieži. Un mans draugs nav greizsirdīgs, jo zina, ka tie ir draugi jau kopš pamatskolas.

Visai likumsakarīgi, esot nopietnās attiecībās, tikšanās skaits ar draudzenēm samazinājās. Tomēr aizien tiekamies, tas nenozīmē, ka tikšanās ir sliktākas, ja retākas. Ir man tuvākās draudzenes, kas jau ilgus gadus un vienmēr ir forši.
Bet vienu draudzeni arī esmu zaudējusi, jo sapratu, ka esam laika gaitā pavisam izmainījušās, bet tas nekādā veidā nebija attiecību dēļ.
Tā kā izvērtē - ja draudzenes foršas, saglabā attiecības!

Mums ar draudzenēm visām ir draugi, dažas jau precētas un ir arī bērni. Reizi mēnesī cenšamies visas satikties uz pusdienām, bet atsevišķi pa divām vai trijām tiekamies biežāk. Klačoties vairs nav tik daudz par ko, ja nu vienīgi par labākajām kotlešu receptēm :D Kad biju brīva meitene, ar draudzenēm tikos gandrīz katru dienu, jo citu jau darīt nebija ko brīvajā laikā! :D :)

Draudzenes man joprojām ir ļoti svarīgas, diemžēl attālumu dēļ nesanāk satikties tik bieži, kā gribētos.

Man vēl ir mani divi labākie draugi, viņi gan puiši, tā kā tādas meitenīgas klačas nesanāk :-D Bet ar viņiem gan sazinos vai tiekos gandrīz katru dienu.

Manas draudzenes ir arī mana drauga draudzenes, un ar puišu draugiem ir tāpat... Pārsvarā visas draudzenes dzīvo netālu, nu tad nu piekāpjam ciemos, kad nu sanāk, tā īpaši neplānojot un neiespringstot. speciālas draudzeņu pasēdešanas netaisām, ja sanāk pasēdēt ar draudzenēm bez puišiem tad sanāk, speciāli nepiedomājam par to :)

Esmu attiecībās jau piekto gadu, bet vīrietis nekad nav traucējis manām attiecībām ar draudzenēm. Drīzāk traucē skola un darbs, ikdienā esmu ļoti aizņemta. Bet, kad ir brīvs brīdis, labprāt satiekos ar meitenēm, paklačojamies utt, bez tā nevarētu iztikt. :)

Man ir trīs draudzenes, ar kurām sazinos gandrīz katru dienu. Arī bieži satiekos. Mums visām ir savi draugi, bet tāpat atrodam laiku viena otrai - kādreiz biežāk, citreiz ne tik bieži. Bet attiecības nekā neietekmē mūsu draudzību.

Katram jau, protams, savs un savādāka tā situācija, bet... Vai tik daudzos gadījumos nesanāk tā, ka draugi ir tikmēr, kamēr esat vienas un/vai kaut kas neiet, bet kad dzīvē viss ok, tad tie draugi vairs it kā nav tik vajadzīgi?
Man šķiet, ja draudzība ir reāla, tad tā nemainās un paliek arī satiekot otru pusi, veidojot ģimeni utt. Un te nav runa par prioritātēm, ka nu, kad ir ģimene, tad nu nekam citam nav laika. Laiku sev ir jāatrod un dzīvot tikai un vienīgi ģimenei un mājai, bez savām interesēm, draugiem... vai nav mazliet bīstami? Tfu tfu tfu, lai tā nenotiek, protams, bet, ja pēc gadiem, kad ar draugiem kontaktu vairs nav, attiecības pajūk, ko tad? Vairs nebūs vispār nekā un dzīe paliek plika, sanāk.
Pašai ir dažas tuvas draudzenes. Ar vienu no pamatskolas laikiem jau esam tuvas draudzenes. Daudz kam cauri iets. Arī esot attiecībām un tagad ģimenei, tāpat - aptuveni 1x nedēļā sazvanamies, 1x pusotrā vai 2 mēnešos arī tiekamies. Otra tuva draudzene jau vairākus gadus ārzemēs, reizēm nesazinamies pat mēnešus 4-5, bet, kad sazinamies vai kad viņa atbrauc ciemos uz LV, nekas nav mainījies. Šos cilvēkus ne par ko negribētu zaudēt sava dzīvē (l)

Tā kā es šobrīd esmu super-aizņemta (tāds periods līdz vasarai vēl ilgs), un pie reizes esmu arī totāli ārprātīgi nereāli ļoti samīlējusies savā draugā, tad draudzenes man nav prioritāte šobrīd - jātiek galā ar universitātes pabeigšanu, kaut kā jārisina darba lietas un jābauda kopdzīves sākums ar draugu, tad šobrīd esmu tuvākajām draudzenēm devusi atelpas mirkli no sevis.
Bet visas viena otru saprot - katrai reizēm gadās tāds saspringtāks dzīves periods.

Plus, vēl viena tāda nianse - ar ko ilgermiņā otram vari būt interesants, ja bez tā otra cilvēka, nekā vairāk pa lielam dzīvē nav? :)

Kjirbis - nu nav jau arī tā, ka to vienīgo dzīves interesantumu sniedz tuvās draudzenes - ir jau vēl miljons lietas - izglītošanās, hobiji, sports - kuriem ne vienmēr vajadzīgs draudzeņu bariņš pie sāniem.
Draudzenes ir tikai 1 no daudzajiem interesantuma aspektiem. Negribu apgalvot, ka pilnībā to izslēgt ir veselīgi, bet tomēr ne obligāti ikdienas komunikācija ar draudzenēm ir obligāts nosacījums.
Ir arī tuvi kolēģi (ja primāri saista darba attiecības, tas tomēr ir savādāk kā draudzenes), ir ģimene, ir hobiju biedri, utml. Nedomāju, ka cilvēks, kam nav daudz "draudzeņu" ir norakstāms. Apkārt ir daudz cilvēku, ar kuriem komunicēt un paplašināt savu skatījumu - ja to vēlas!

Ieva294, "nu nav jau arī tā, ka to vienīgo dzīves interesantumu sniedz tuvās draudzenes" - tā nemaz arī nedomāju un neapgalvoju. Protams, ka ir daudz dažādu hobiju un lietu, cilvēku riņķī un nekādā gadījumā viss brīvais laiks nav jāpavada ar draugiem. Biju vairāk domājusi, lai nekļūst otra galejība - nereti cilvēki ieslīgstot attiecībās, pārstāj pa lielam veltīt laiku sev un pilnībā visu laiku brīvo laiku velta tikai otram un pakārto visu pilnībā otra interesēm un laikam. Ja abus tas apmierina, tad jau viss kārtībā, bet te jau meitenei puisis arī cenšas pabakstīt, lai tomēr šad tad dodas sabiedrībā. Protams, prioritāte ir un būs attiecības, ģimene, taču tai pat laikā svarīgi, domāju, arī saglabāt kaut ko, kas ir savs. :)