Nevēlas precēties?

Ja sievieti tas apmierina, tad viss ir kārtībā. Problēmas sākas tad, ja viens vēlas precēties, bet otrs nē.

Tur jau ir rakstīts - 24gadīgie vēl nejūtas gatavi. Daži tur jau ir dzīves aplauzti šajā sakarā un daži aplaužas pie tā, ka kāzas ir dārgs pasākums.
Tā arī dzīvē ir. Iespējams, ja 24 gadnieki paaugtos - kāzas sekotu. Tiem, kuru s biedē izmaksas - iedotu ļimonu rokās- iespējams arī kāzas sekotu.

Problēmas sākas tad, ja viens vēlas precēties, bet otrs nē.

++

Fiksi pārlasīju...
24 gados nevēlēšanās precēties un taisīt bērnus man šķiet absolūti dabiska un saprotama.
Ja cilvēks ir šķīries, tad arī liekas saprotami, ka nealkst tik drīz otrreiz precēties.
Finanses arī ir saprotams iemesls.

Es tā saprotu, ka tiem virs 30 gadiem bērnu arī nav (un nebūs) ... Lieki tēriņi.

Man ir 27 , ir kopejs berns, bet velmi preceties nejuutu :) noteikti velesos but taja statusaa,bet kad nezinu. Laikam vairaak nepatiik tas lielais process :D

Negribu preceties un seksu var ari dabut tapatam.

man liekas tikai normáli, ka 24 gados vírietis nav vél nobriedis ne kázám ne gimenei. ja to saka vírietis 30+ gados, tad jau ir savádák... bet ja abus apmierina variants neprecéties, tad kur ir probléma?

Problēmas sākas tad, ja viens vēlas precēties, bet otrs nē.

+

Nu un vispār, mans subjektivais viedoklis, ja vīrietis nevēlas precēties pat tik daudz, ka tikai zagsā parakstīt papīru (nekādu tēriņu, nekādu lielo svinību, nekāda stresa, tikai formalitāte), nu tad tomēr nav tie motīvi tik tīri, cik gribētos domāt. Grozi kā gribi, bet sanāk, ka vīrietis patur iespēju viegli "pacelt cepuri" un "notīt makšķeri" jebkurā brīdī, neatkarīgi no plāniem, kopējās mantas un kopīgiem bērniem.

Ir cilveeki kas ir laimigi ari bez apprecesanas unnodzivo daudz labaak nekaaa dazi preceetie paari ko zinu.;)

Protams, domaju tiem kam bernini tomer labak butu apreceties. Kaaazas kaa taadas vispaar dargi izmaksaa, seviski ja vel visus radus ko ikdienaa neredz jaaaicina...pati sev labrat izveletos kazas divientuliba + ar lieciniekiem un pacelot kur normali:)

Ir jau mazliet skumji, ka cilvēki izvēlas retāk precēties, bet tā ir mūsdienu tendence un varētu pat saprast kāpēc tā notiek. Tur pat blakus varēja būt sieviešu viedoklis, nav jau tā, ka tikai vīrieši lielākoties negrib precēties. Bet ja abi ir apmierināt, lai dzīvo tāpat. Labi, ka valsts sāk domāt par likumiem, kā arī bez precībām, lai civillaulībā dzīvojošie tiek uzskatīti par ģimeni arī bez laulības.

Piekrītu tam, ja pat zagsā sarakstīties nevēlas, tad īsti un patiesi kopā negrib būt.

Slinkums vērt vaļā un lasīt. Uzskatu, ka tās ir tikai atrunas, ja vīrietis 25 + gados negrib precēties. Atnāks kāda, kurā iemīlēsies pa īstam un no sirds negribēs pazaudēt, tad arī apprecēs. Neprec tāpēc, ka tāpat ir labi un nav uz ko iespringt + sievietes ir ar pārāk zemām prasībām un zemu pašapziņu reizēm. Tāpēc arī vīrieši var neiespringt uz precēšanos, kamēr nesajūt, ka var pazaudēt sievieti, ko patiesi mīl un ar ko grib pavadīt visu mūžu kopā.

Grozi kā gribi, bet sanāk, ka vīrietis patur iespēju viegli "pacelt cepuri" un "notīt makšķeri" jebkurā brīdī, neatkarīgi no plāniem, kopējās mantas un kopīgiem bērniem.

ai, it ká paraksts zagsá ir baigais skjérslis pacelt cepuri un notít makshjeri. kopígi bérni - pat ja nav lauláti ir un bús vinja bérni un uzturlídzeklji buus jámaksá, kopígs ípashums - tápat var attiesát... gájéjs aizies, un laulíbu rinjkis nenoturés nevienu, kursh gribés attiecíbas izbeigt

Nu aiziet jau var vienmēr, protms, bet tomēr, tas "zīmogs pasē" ir kaut neliels, taču tomēr šķērslis, kas kādā brīdī var tomēr likt apdomāties nedaudz vairāk kā vnk savākt somu un aiziet. Tāpat ir arī vēl daži bonusi laulībām.

Katrā ziņā, jau minēju - ja abi to nevēlas, tad jau viss kārtībā, bet, ja viens tomēr grib apprecēties, tad nesaprotu, kāpēc ir tik grūti vīrietim šajā jautājumā izdabāt savai mīļotai sievietei, kuru kā apgalvo mīl un tā ir vislabākā uz mūžu..? Tiešām tik grūti attiecības noformēt oficiāli, ja reiz tāpat apgalvo ka viņa ir tā "īstā"?...

Simtiem reižu malta tēma: dzīvot bez juridiska nodrošinājuma mūsdienās ir muļķība. Un neviens man neiestāstīs, ka gudrs cilvēks par savu labklājību ilgtermiņā nedomā.

Simtiem reižu malta tēma: dzīvot bez juridiska nodrošinājuma mūsdienās ir muļķība. Un neviens man neiestāstīs, ka gudrs cilvēks par savu labklājību ilgtermiņā nedomā.

Gluži manas domas. Pie tam, zinu tik daudz gadījumus, kad neprecēts pāris ņem kredītu dzīvoklim, maksā abi, bet pēc desmit gadiem izšķiras, dzīvoklis paliek tam, uz kā vārda. Tādi sadzīviski piemēri ir daudz.

kad neprecēts pāris ņem kredītu dzīvoklim, maksā abi, bet pēc desmit gadiem izšķiras, dzīvoklis paliek tam, uz kā vārda

Nu kādai aitai/aunam ir jābūt, lai uz ko šādu parakstītos? :-|

Man lidzigi bija ar ex-draudzeni. Panemam dzivokli kredita uz manis. Dzivojam kopa laimigi. Kamer vina nenokrapa, tagad bez manis un dzivokla. Maksajam papusei ^^.