NEskriet pakaļ

Protams, zinu, kaut kur ir tie labie vīrieši. Bet pašlaik ir bail palikt vienai.

Bet pašlaik ir bail palikt vienai.

Bail jo?

Man pašlaik ir identiska situācija, neko nevaru izdarīt. :-(

Manuprāt, nav ideālā recepte.. Jāieslēdz sevi lepnuma režīmā un principiāli vajag ignorēt..

Bailes no tā ka viņš gulēs ar citu un tas ir viss iemesls, kāpēc grūti šķirties. GREIZSIRDĪBA.

Ehh, reiz man tā bija. Puisis tik ļoti saistīja, lai vai kas, lai gan nelaida sev klāt, nevēlējās pārāk ciešas saistības laikam . Rezultātā cietu es un par katru cenu gribēju viņu, lai kāds viņš būtu.. Pēc dažiem mēnešiem nošķirtāk, kad visu laiku dikti pārdzīvoju, meklēju katru iespēju sazināties, manā dzīvē uzradās mans tagadējais draugs un tas ir labākais, kas ar mani noticis! :) tas piemais cilveks joprojām ir paziņu lokā, bet tagad, no malas skatoties, es saprotu, ka dzīve visu sakārto pa plauktiņiem un ceru, ka arī tev tā būs! Katrā ziņā, esi tomēr jauna, koncentrējies uz ko citu, vairāk uz sevi, savu izaugsmi, tad arī "pielips" iīstais cilvēciņš vai arī tagadējais vairāk novērtēs.

Piekrītu Lipnai, jo tas bija iemesls, kāpēc ilgi nevarēju no iepriekšējām attiecībām tik vaļā. Tā apziņa, ka gulēs ar citu, brrrrrr........ Bet, ja skaidri zinātu, ka ar citu nebūs, tad šķirties viegli. :D Eh, kāds egoisms. :D

Es savulaik baidījos no nezināmā.. kā tas būs - būt vienai. Laikam to dēvē par pieradumu. Bet greizsirdība tā nebija. Vispār pirmo reizi lasu par šādu versiju.. interesanti :)