Esmu nonākusi pie secinājuma, ka ja ir nemitīgi kaut kas jauns, kur augt un censties maksimāli, tad depresņiks nenāk virsū. Ja ir negatīva oma, tad tas maksimums uz pāris dienām. Cenšos vairāk loģiski domāt, mazāk emocionāli (žēlot sevi, domāt kā būtu, ja būtu pagātnē rīkojusies savādāk, kā būtu ja man būtu ...), vairāk rīkoties tagad un te sevis, nākotnes labā, mazāk tukši sapņot un domāt par pārāk tālu nākotni un... ir ok! Pa retam vinčiku iedzert ir ok, ikdienā ja besis - vingrot! :-) Novēlu, lai citām arī izdodas tikt galā. Galvenais - gribēt un censties. Domām tik tiešām ir liels spēks!