Es ģībšu?

Paturi kājas uz augšu, atgulies!
Vai sēdus ieliec galvu starp ceļiem.

Jā, šo lietu parādīšanās man vienmēr beidzas ar ģībienu vai gandrīz-ģībienu. :D Vislabāk palīdz atgulšanās.

Varbūt cukura līmenis strauji nokrities? Vajag ko uzēst...

Neesmu nekad mūžā ģībusi, bet reizēm man darbā ar tā uzrodas, izņemot džinkstēšanu ausīs.
Man tas ir no VD. Liekas reizēm, ka varbūt tas uz ģībšanu, bet tad atceros, ka 100 tā ir bijis, bet ģībusi esmu ne reizi. Nu jā, man savādāk :D

Ka tik nav pavasaris ielīdis :D

Ēdu pirms pāris stundām (labi, tā bija mana pirmā ēdienreize šodien) un izsalkumu tādu nejūtu..

Sadzēros ūdeni, bet parādījās tas bezspēks, kurš parasti ir tad, kad kādu laiciņu neesi ēdis..

Tagad ieēdu šokolādi.. Ehh, trokšņainie britu viesi arī piedžinkstinājuši ausis.. :)

Man tas ir no VD. Liekas reizēm, ka varbūt tas uz ģībšanu, bet tad atceros, ka 100 tā ir bijis, bet ģībusi esmu ne reizi.

Esmu pat iztēlojusies, kā nu es ģībšu un kritīšu, bet pēc pāris sek. pāriet, un jūtos nedaudz vīlusies. :D

Nekad neesmu ģībusi... Nez kā tas ir :D

Nekad neesmu ģībusi... Nez kā tas ir

Es tikai vienu reizi. Man ir bijusi ļoti daudz reizes sajūta, ka ģībšu, it īpaši pēc negulētām naktīm, ko pavadīju, kad bērniņi niķojās, bet to vienu reizi, kad noģību, bija tā, ka palika slikti, man teica, ka paliku ļoti bāla, es gāju ārā paelpot svaigu gaisu un viss! Vairs neko neatceros. Atjēdzos no tā, ka tantes vīrs mani lika gultā un tante skrēja no virtuves ar ūdens pudeli rokās. Viss. Nekas liels.

Man tas ir katru dienu, jau kopš bērnības! Pati ar to cīnos.

Ja man nāk ģībiens, es nekad nepaspēju ienākt cosmo un uztaisīt jaunu diskusiju :D Nu tas tā jociņš

Bet jā, tās ir ģīboņa pazīmes, tā džingstēšana, spiediens, melns gar acīm.

Zinu, ka diskusija jau veca, bet es nespēju neatbildēt uz Marīī komentāru.. :D

Principā patiesība, bet tanī brīdi atrados pie datora un darbs tāds, ka pie datora un domāju, ja jau vēl laiciņš līdz ģībienam ir, tad just in case uzprasīšu, uz ko gatavoties.. :D

Foršu dienu visām! (l)