Sveikas, dāmas.
Jūtos diezgan skumji.
Vēlos vienkārši kādam pastāstīt, lai paliktu vieglāk.
Runa ir par attiecībām.
Kopā esam 3 gadus. Daudz kam esam gajuši cauri.
Pirms pus gada es zaudēju bērniņu, bija dažādas komplikācijas pēc spontānā aborta un vēl šobrīd cīnos atgūt savu veselību.
Kad pazaudēju bērniņu es aizgāju no darba. (lieli strīdi attiecībās bija tieši dēļ tā),
Tagad dzīvoju mājās, puisis mani uztur, es daru mājas darbus... - nesu malku, taisu ēst, kurinu māju, rūpējos par suni, drēbēm, kārtību utt..
Bet jūtos izsmelta.. Dzīvojam mēs 15 km no pilsētas, pirms pāris mēnešiem mēs pārdevām mašīnu, jo lūk viņš bija baigos parādos.. tagad ir viena mašīna uz mums diviem... tajā pašā laikā, ja man kur vajag uz veikalu vai poliklīniku, mani ved viņa vecāki. (dzīvo kaimiņos)
Trakākais tajā visā ir tas.. ka pirms pāris dienām viņš paņēma man neko nesakot nopirka rallija mašīnu, kura ir pilnīgi beigta, kura ir jātaisa... un es to uzzināju tikai caur instagramu, jo viņš bija ievietojis bildi ar tehnisko pasi... Pats lūk apvainojās par to, ka es nepriecājos par viņu. Bet es jūtos aizvainota, ka lūk, viņš neuzskatīja par vajadzīgu apspriesties ar mani.. Tā vietā, tagad katru vakaru pēc darba brauc taisīt mašīnu, šorīt aizbrauca jau 7:30 , ne buču iedod, ne segu atpakaļ uzsedza, ko lienot no gultas ārā norāva...
Vakardien man bija temperatūra, palūdzu lai vakarā atved banānus un minerālūdeni, bet viņš to neuzskatīja par vajadzīgu...
tā vietā pati vien visu varēju darīt pati (malku nest, kurināt) un banānus man atveda viņa tēvs...
Jūtos nevajadzīga un nesaprasta...
Varbūt kāda teiks, pāries tā mašīna... Bet es zinu ka tā nebūs.
Visu laiku uzrodas, kas jauns.. Viņš tērē naudu lietās, kuras vispār nevajadzētu.
Mocis, trīs mašīnas, tagad rallij mašīna un visu to maina kā zeķes.. bet tajā visā nav manis... Naudu viņš man dod ar mokām, ja uzprasos pati...
Man pašai ir hobijs koris, es nepārmetu, neko ka ir hobiji, bet jāmāk ir sadalīt laiks..
Bet lūk, ja es tagad izdomātu piemēram, kur paņemt un aizbraukt... Viņš man pārmestu, ka es izsķērdēju naudu..
ahhh.
Vārdu sakot, pilnīgs murgs sanāca, bet man vismaz palika vieglāk visu uzrakstot.
Es pat negaidu nekādu komentārus, es vienkārši gribēju izstāstīt.
Paldies par uzmanību.
173
