Grūtnieču BEZTĒMA

Runājot par paladziņiem, man pa visām dienām izgāja kādi 5. Vakar mums iznāca melnā kaka. Kad novilku pamperu un sāku slaucīt, sāka nākt vēl aumaļām. Rezultātā tecēja sūdu upes, mazā bija sūdos līdz ausīm tāpat kā manas rokas. Es nevarēju beigt smieties. :-D:-D

Staigā pa māju ar plikām krūtīm un smērē ziedīti starp ēdienreizēm! :) Sākums tiešām ir ļoti nepatīkams.

Agresiva, nenokritis.
Sakums vienmer gruta. Draudzejies ar kapostu lapam (pirms liec klat var sabakstit ar daksu un turet vesuma), gaisa peldes un krusu galiem gan smere, gan pasas pienins.

Sveikas! Iestājos šodien RDZN. 41+2dienas. Dzeru ik pèc 2h pulverīti un toņi ik pēc 3h. Un gaidu, kad sāksies kaut kas, gribu beidzot mazo satikt, tāpat kā tētis! :) :))(l)

Bet protams, ka tika veikta tuberkolozes vakcīna! Bez tās mazo gandrīz ka nevar no slimnīcas laist ārā. :D

Mans vēljoprojām nav potēts pret tuberkolozi. Vispār ne pret ko nav potēts pagaidām.

Veiksmi tev mazais33! Novēlu jums drīzu satikšanos un pēcdzemdību ekstāzi!!! (l)
Slimnīcā arī staigāju ar kailām krūtīm. Parasti nemēdzu savus labumus reklamēt, bet nu nez kāpēc vienalga - lai jau redz ārsti, vecmātes, māsas un apkopējas.:-D
Interesanti, ka urbj no divām frontēm. Vieni saka - smērē bephanten, citi - smērē purelan. Mulsina te nabaga jauno māmiņu. :-D
Labprāt kaut rīt ietu pastaigā ar ratiņiem, bet tik daudz kas jāsadara. (t)

Parcik man nav nekādu principu un aizspriedumu, meita ir potēta pret visu.

Agresîvā, beidzot 'savās sienās', ganjau nereāli laba sajūta (l) kā tētis tiek galā ar meitiņu?:)
Par krūtīm- tagad it kā sākas tas periods, kad tās ir nereālākās kannas, tu tikai neizpumpē(ja ir pumpis) pilnīgi tukšas, tikai tik, cik lai rodas atvieglojums, jo tagad piena daudzums regulējas krūtīs, pamazām pielāgosies bebim, un būs labi. Lai Tev veiksmīgi tikt ar to galā. Un jaaa... Kāpostu lapas bija mans glābiņš (l)

Par tām mājām sienām, nu nezinu, puncis vēl ir. Izskatos kā 6.mēnesī. :-D Bet ir viegli pietiekties un garām visam var tikt daudz vienkāršāk. Dīvainā gaita gan, jo smaguma centrs pāriet uz veco atkal. :-D Es pumpi neizmantoju un kaut kā galīgi nevelk, intuīcija saka, ka nevajag. Labāk centīšos izlīdzēties ar kāpostu lapām. Bet nu tesmeņi baigie. :-D
Par tēti runājot - viņš nepaspēja uz dzemdībām, bet tā jau laimīgs. Viņam arī grūti aptvert, bet iesauku jau izdomājis. Viņš viņu sauc par armēni, jo tētis ir gaišām acīm un matiem, bet meitiņa tāda tumsnējāka padevusies. :-D

Nevis mājām, bet manām. :-D

Un skumjākais, ka viņam jau nākamajā dienā bija jābrauc atpakaļ uz Rīgu. Darbu nekādi nevarēja atlikt, bet nu nekas - rīt mēs gaidīsim viņu mājās ar siltām karbonādēm un bučām. (l)

Man arī nav aizspriedumu. Vienkārši tā sanāca un pagaidām neredzu arī vajadzību, kamēr tik maziņš un ne ar vienu tādu nepazīstamu, slimu cilvēku nekontaktējas.

sen_sen man bija 4 paladziņi līdzi.

Ar ciemiņu rindām tiku galā informējot tikai pašus tuvākos, tā nu katru dienu pa vienam atbrauca.
3-4 dienā kannas man izauga par trīs !!! izmēriem. Es nezināju, ka tā būs. Biju šokā - sēdēju gultā un raudāju, jo ļoti sāpēja, kā arī sajūta un skats tāds, it kā silikoni ielikti - cieti, uztūkuši baloni. Pumpis bija mans glābiņš. 2 dienās pārgāja. Paguvu jau sapriecāties, cik jauki izskatīsies peldkostīms, bet tagad ir jau uz pusi mazākas kā tajā šausmu diennaktī. Pat mazliet žēl, bet labāk mazākas un labāka pašsajūta :-D Krūtsgali samierinājās ar regulāro zīšanu pēc 5-6 dienām. Līdz tam liku Multi-mam kompreses, kāpostu nopirku, bet nepaguvu noprovēt.

Par vakcīnām - vispār tagad daudzi nepotē. Kaut kāda modes lieta (t)

Mani vakar drauga mamma apstulbināja ar jautājumu - Jums pūriņš ir? Un jautāja ko no pūriņa mums vajadzētu mazajai, lai viņa un drauga radi varētu sadāvināt. Ļoti apjukām, tas ir domāts tā kā Amerikā ir tie baby shower, kad tev sadāvina visādas lietiņas mazajam un tad tu tās stiep mājās? Nevienai draudzenei īsti arī tā saucamā pūriņa nav bijis, tāpēc es te tā kūkoju. Internetā skatījos, ka citas mammas pašas pērk to pūriņu, neviens nedāvina, bet citi atkal dāvina visādas huggies autiņbiksīšu tortes. Kā jums bija?

Par kādiem paladziņiem ir runa? Dzemdību vai bēbim pārtīšanai?
Man dzemdībās aizgāja visi, kas bija dzemdību komplektā + daži gb no pārtīšanai paredzētajiem. Mazais ļoti daudzus sasmērēja, kādus padsmit, kamēr slimnīcā dzīvojāmies. Vēl dažus gb izmantoju sev pa nakti, lai varētu gulēt bez apakšveļas un pamperiem. Vārdu sakot, gandrīz visi 30gb aizgāja. :D

Tās tak raudzības :-D Nu jā tā arī ir, kā saki, ka brauc visi skatīties mazo, kopīgi paballēties un atved kaut ko mazajam. Lai cik bezkaunīgi neliktos, labāk saki, ko gaidiet dāvanā, citādāk savedīs grabuļus un bodijus. :-D

Agresīvā,

:D es laikam kaut kā jancīgi uzrakstīju. Es biju domājusi, cik forši ir būt savas mājas sienās nevis slimnīcas :)

Meitens, kāda jums pieredze ar zīdainīti un kaķi?
Vienkārši pirms divām nedēlām paņēmām kaķēnu, viņš tik hiperaktīvs, skrāpē un kož (spēlējas), bail, ka piedzims mazais, vai tik nedara pāri.

Man ar kaķiem viss kārtībā, kaut gan viens ir visai agresīvs (nu, tā jau mīļš, bet, ja kaut kas nepatiks, tad iekodīs momentā līdz asinīm). Tad es parasti novaktēju, kad tas agresīvais guļ, aiztaisu durvis uz to telpu un bez bēdas varu atstāt mazo, jo vecā kaķene vienkārši aizmūk, kad mazais tuvojas. A, tā vispār neviena nav līdusi ne gultiņā pie viņa, ne arī ratos. Vienīgi pašās pirmajās dienās iekāpa apostīt, bet tā arī vairs nav nekādas intereses. Interese ir tikai ienākt mūsu istabā, jo, ja durvis būs ciet, tad tās jāskrāpē vaļā. Man galvenais, ka gultā nekāpj un neguļas virsū, jo tai agresīvajai kaķenei ir mode pa nakti gulēt gandrīz uz sejas. Un kaķis tomēr nav tāds dzīvnieks, kurš speciāli staigās pa māju meklēdams, kam iekost.

Mēs tāpēc pašlaik neņemam kaķi, jo drauga mamma nesen paņēma un gadījās vnk izcili traka kaķene, tāpēc man reāli bail. Jau pusgads būs riņķī, bet nu īsti normāla viņa nav un neizskatās, ka jel kad vispār normāli kontaktēsies ar cilvēkiem. Un iedomājoties, ka man tāda varētu būt mājās, kur būs zīdainis, uzmetas zosāda... Pagaidīsim, kad mazais piedzims, paaugsies un tad domāsim par dzīvnieciņu.