Es nesekoju nevienam blogam vai IG profilam, jo pati neesmu reģistrējusies IG un blogus pārsvarā man lasīt ir slinkums. Reizēm kaut ko palasu. BEt minētos rakstus es lasīju. Man tas "pasmiešanās raksts" likās tāds nedaudz ironisks, bet ne ļauni domāts. Drīzāk kā mierinājums tām mammām, kurām uznāk stress, ka citas visu paspēj ideāli un citai tas tik viegli nevedas. :) Es ar varētu pilnu Facebook profilu pielikt ar bēbja bildēm, kur mēs čillojam uz grīdas, jaukā kārtīgā istabā, bet nu es sava bērna bildes nelieku sociālajos portālos (nenosodu tos, kuri tā dara). Daudz kas ir atkarīgs no paša bērna un tā, ko mamma darīja pirms bērna. Mans darbs, piemēram, prasīja baigo multi-tasking tāpēc es varu arī bērna nomoda laikā paspēt māju izsūkt, pievākt bardaku, salikt vārīties Lieldienu olas (ko es darīju šodien) vai, piemēram, izcept pankūkas, vienā rokā turot bērnu, bet ar otru liet mīklu uz pannas :D Bet tas nenozīmē, ka es to varu un daru katru dienu. Citreiz ir besis un es vienkārši guļu kopā ar bērnu uz grīdas un apkārt ir kaujas lauks. Pusdienas aizeju paēst Alfā un vakarā izdīcu vīram pasūtīt picu :D
Ir forši ja viss ir līdzsvarā. Bet es zinu, ka ir bēbīši, kuri nav gatavi dzīvoties vieni ne 5min vai kuri ir nemitīgi jāizklaidē un jāšūpina. Un, protams, šādā situācijā neko nevar darīt kā vien mēģināt to pirmo grūto laiku izdzīvot.