Aijaijaaa, turaties! :-(
Favel, jā, mums blakus ir mana ģimene, arī vīra mamma labprāt iesaistās. Tas, protams, visu atvieglo ļoti, ļoti! Gribētos arī, lai mana ome vēl paspēj izdauzīties arī ar otru mazmazbērnu, jo jaunāka viņa nekļūst, bet tā mīlestība, kādu viņa spēj sniegt bērniem, ir neatsverama! :-)
Starp citu, man liekas, ka 7 gadu starpība ir tāda pavisam nekāda starp bērniem. Manam brālim bija septiņi gadi, kad piedzima mans dēls, un es jutu, ka brālim trūkst uzmanības, jo līdz šim viņš ģimenē bija vienīgais bērns, vienīgais mīlulītis starp visiem, bet te pēkšņi bēbis! Gandrīz kā brāļu greizsirdība :-D
Neons, paldies par pieredzi :-) Nevarētu teikt, ka mans puika ir mierīgs, nekad īsti tāds nav bijis. Viņš ir ļoti emocionāls un viņam ir svarīga ierastā kārtībā, tāpēc zinu, ka pārmaiņas ģimenē viņu satrauks. Būtu forši izdomāt, kā to nomenedžēt tā, lai satraukums ir pozitīvs ;-)