Mr.Penguin, vēlme pēc veiksmīgi ritošas grūtniecības, veselīga bērniņa un dzemdībām bez sarežģījumiem vai apdraudējumiem mammai vai bērnam, man liekas tik pašsaprotama, ka to pat nav vērts izskatīt. Tas taču būtu jocīgi, ja kāda vēlētos pretējo vai neiedomātos par iespējamajiem draudiem bērnam vai sev vispār nemaz.
Es domāju par to, kas nāk pēc tam. Un atzīstos, ka pēdējā laikā par to ļoti piedomāju.
Bet, Tev laikam taisnība, Mereda. Vienmēr taču var mēģināt vēlreiz. :-D
Tik lai nesanāk kā manai krustmātei. Viņa par pirmā bērna dzimumu nedomāja, piedzima dēls. Otro gribēja meitiņu, piedzima dēls. Pie trešā domāja - tagad noteikti būs meitiņa, un atkal piedzima dēls. Tad savai mammai piedzimu es un viņa teica - viss, tā būs mana krustmeita un es viņu neizlaidīšu no rokām. :-D
Protams, ka viņa mīl savus dēlus un viņi ir kolosāli puiši izauguši. Tas tik piemērs tam, kā ar domām un cerībām nevar ietekmēt neko un arī otrais vai trešais mēģinājums var nestrādāt. :-D