Ehhhhhhhh, biju jau pusē uzrakstījusi savu dzemdību stāstu un kaut kā viss nodzisa, tapēc tagad būs īsā versija:-D
Naktī uz 6.decembri man nogāja ūdeņi, aizbraucu uz slimnīcu, tur mani apskatīja un teica, ka nekas vēl nenotiek, lai gaidu, bet slimnīcā atstāja. Visu dienu bumbulēju un 12 naktī man sākās sāpes, nu tādas sāpes, ka 2 reiz apvēmos. Pirmsdzemdību nodaļā uzreiz pateicu, ka gribēšu anestēziju un kad mani aizveda uz dzemdību zāli, tad tur jau zināja. Baigi operatīvi:-D
Bet nu tā atvēruma pārbaude ir elles mokas:'-(
Kad mani ielika nodaļā, tad pirmo reizi mani parbaudīja vīrietis(kaut gan es no brīva prāta nekad pie ginekologa vīrieša neietu) un teikšu, ka viņš to darīja maigāk, kā sieviete, kas viņu nomainīja. Un kad nokāpu no krēsla, man tecēja ūdeņi un viņš man uzreiz iedeva ar ko noslaucīties, bet tā sieviete nevienu reizi man nepiedāvaja salveti; katru reizi es pati prasīju.
Tad pēc trijiem naktī man teica, lai taisos uz dzemdību zāli. Uzreiz zvanīju savam puisim, lai brauc.
Dzemdību zālē mani pielika pie toņiem un teica, ka pēc toņu pārbaudes sauks anestezioloģi. Vecmāte teica, ka uz 20 min., bet taja naktī bija daudz darba uz es tur mokoties noguleju 40 min.:'-(
5 atnāca mans glābējs:-D un izdarīja visu, kas jādara un tieši tajā brīdī ieradās mans puisis un es biju priecīga, ka viņš neredzēja mani lokāmies pa gultu.
Pēc pusotras stundas sāku just mazas sāpītes un teicu, ka vajadzēs vēl vienu devu, 7 dabūju otru devu. Pēc kāda laika jutu, ka man paliek riktīgi karsti, vecmāte izmērīja temperatūru un man bija 38.4. Tad man sāka dod zāles, lai nosistu temp., bet.laikam, nekas nelīdzeja, jo vēlāk jau bija 39.
Un tad viss notika ātri, abās vēnās man ielika katerus, pa vienu stimuleja, pa otru zāles pret temp.
Sagatavoja galdu dzemdībam. Pa vidu vēl iešpricēja vēl vienu devu anestēziju, bet jau vajāku.
Nu un beigās dēļ manas temp., bērnam vajadzēja ātri piedzimt un tāpēc viņu izvilka ar vakuumu.
Uzlika man virsū, tad paņēma nomagāt un ielika inkubātora, jo viņai siltumu vajadzēja. Kad es redzeju, ka viņa guļ inkubātorā, man sirds sažņaudžas. Tad viņu aizveda bet pirms tam uz pus minūti viņu pienesa man klāt un pielika pie vaiga, bet nu bērnu es neredzēju:'-(
Pirmo nakti bērns nebija pie manis, varēju ar viņu dzīvoties otrās dienas vidū.
Slimnīcā pavadījam 6 dienas, jo mums abām vajadzēja lietot antibiotikas. Tad nu sestdien mūs izrakstīja. Atbraucu mājās un tad man uznāca lielais raudāmais. Visu vakaru noraudāju:'-(
Un pēc dzemdībām man ārste stāstīja kā viss noritēja un vai nu es viņu tajā brīdī nesapratu, bet man tada sajūta, ka dzemdībās bez maz vai neko nedarīju un šī domā mani grauž. :'-( bet es tak centos, lai bērniņš ātrāk piedzimst.
Un mani pēc dzemdībām arī šuva vīrietis un es nekad nedomāju, ka būs tāds skats, ka es guļu ar izplestām kājām, lejasgalā sēž svēšs vīrietis un gandrīz viņam blakus sēž mans puisis un vēro bēbīti. Ārsts bija riktīgi foršs, kamēr viņš mani šuva, mēs runājam ar viņu, uzdevām visādus jautājumus