Sveikas, meitenes! Tā kā bēbīšu un māmiņu beztēmā pārsvarā tiek aktīvi apspriesti jau dzimuši mazulīši, tad šeit var dalīties ar savu pieredzi un uzdot sev interesējošos jautājumus topošās māmiņas. :-)
uniqueღ, viss taču būs kārtībā. Pie zobārsta jābrauc ar labām domām! Centies pārvarēt bailes un saproti, ka zobārsts ir burvīgs un nepieciešams ārsts, kas profesionāli un pēc iespējas saudzīgāk salabos tev slimo zobiņu! (l) Izklausās kā teiktu mazam bērnam, bet vai tad meloju? :D
Tik neaizmirsti pateikt, ka esi grūtniece, ja nu tas nav tik acīmredzami..
Paldies, Mereda :-) Pēdējo reizi pie zobārsta gāja ļoti slikti, šoreiz dēļ mazās centīšos nomierināties.
Pateicu par grūtniecību, ļoti ceru, ka viņām tur ir nepieciešamā anestēzija, citādi tad gan es braukšu prom. :-D:-|
Nezinu, Undiya, bet pagājušajā nedēļā es to nosapņoju :-O:-D Ēdu mandarīnu un sajutu, ka kaut kas nav ok. Galvenais, ka izlūza gabaliņš zoba augšpusē..
Man ir ļoooti bail, jau no bērnības. Nezinu īsti, kāpēc man ir tādas bailes.
Man sestajā nedēļā redzēja, ka kaut kas tur ir :)
Ehh, skumjās ziņas no cāļu grupiņas, viena meitene izstājās. Galvenais, ka to es arī redzēju sapnī. Pilnīgi wtf (e):'-(
uniqueღ, nu, es neteiktu, ka esmu sajūsmā, bet paciest taču var un vajag! Par tiem sapņiem - es arī šo to nosapņoju. Pašai likās uzjautrinoši, jo es vispār esmu "sapņotāja murgotāja" un nemaz nebrīnos, ka kaut kas no tā sviesta var sakrist ar realitāti. Bet daži jau sāka teikt, ka bail no manis paliek.
Varbūt jau, ka tas ir saistīts ar bērnu/dzemdībām..paliekam jūtīgākas pret apkārtējo pasauli.
Man joprojām neticās, pagaidām pēc pašsajūtas nekas neliecina par grūtniecību, vienīgi varbūt ir vēl lielāks slinkums un mazāk enerģijas, kā bij.
Mazliet arī ir bailes kā būs, jo visu mūžu pati es biju par sevi. Cēlos kad gribu, taisu ēst kad gribu U.tt.. Bet tagad iedomājoties par to vien nāk bail ka būšu piesiets pie bērnu ratiņiem un ka pašai neatliks laika un ka vispār vairs nekas nebūs kā agrāk.
Ticu, kad mazais piedzims, neko citu man vairs nevajadzēs. Vienīgais par ko es tagad domāju , ceru ka būšu laba mamma, jo šī grūtniecība nebij plānota.
sammia_
Domāju, ka tā jau ir visām, kam 1.bērns, ka līdz šim ir dzīvojušas tikai sev un darījušas kad un ko grib. Man joprojām ir grūti pierast, ka nevaru gulēt cik ilgi gribu un kārtīgi izgulēties, lai gan mazajam jau 2 mēneši būs. Ir grūti atlikt malā savu ego un pievērsties 100% bērnam.
atceros, ka man pirmais bebis pieteicas. bija tads soks un prieks reize, jo nebija planots, kaut ga tada runa par berniem(kaut kad) jau bija.tagad ar otro vispar tads miers, jo viss zinams. vienigi nespeju noticet, ka esmu stavokli, jo so bebi planojam, butiba diezgan ilgi del maniem hormoniem nesanaca, un tagad ir-neticas.
Annie, es ņēmu 86.izmēru, kas nozīmē 86+6 cm, ar domu(naiva gan), ka nākamgad derēs vēl, bet ja ne, tad šo pārdošu un nopirkšu citu kombinezons, piemēram Huppu, jo, cik esmu skatījusies, tad šādas firmas kombīšus pārdod par salīdzinoši lielām naudas summām(40 eiro un uz augšu), ja nē, tad būs otram bēbim kaut kad. :-D
un shaadu 
208
