Grūtnieču BEZTĒMA

Varbūt, ka noteikumi dažādi. Es arī pabalsta saņemšanas brīdī biju makten pārsteigta:-(

Undiya, parunā ar draugu par kādreizēju palīdzību naktī. Sevišķi šodien, piektdiena kā nekā, rīt brīvs :)
Man liekas, ka pa reizei jau vīrietis labprāt palīdzētu, par spīti tam, ka uz darbu jāiet. Turklāt vīriešiem mazāk miega vajadzīgs :D

Es vispār vairs nesaprotu, kur lai sevi liek, tāaaaaa esmu pārgaidījusies! Un nevaru pierunāt, lai beidzot bēbis nāk iepazīties ar vecākiem!

Lollipop, Grobiņa ir īpaša :D Laikam nesen mainīti apmēri, tagad būtu saņēmusi 100 eur.
http://www.grobina.lv/images/stories/Dokumenti/Saistosie_noteikumi/2015/SOC/Saist.not.Nr2.pdf

:-D Grobiņai patīk izcelties.

virdzinija, lasot noteikumus es saprotu ka var saņemt arī abi vecāki. Rīgā var saņemt ja esi deklarējusies 12 mēnešus, bet bērnu neprasa deklarēt Rīgā, citā pilsētā nav nozīmes cik ilgi esi deklarējies, bet galvenais ka esi deklarējies un bērnu kā pirmreizējo dzīvesvietu deklarē tur. Jālasa un jānoskaidro. Jo katrā tie noteikumi atšķiras.

Tas ir abi var saņemt tikai katrs no savas pašvaldības.

Undiya, kad manai preilenei izbeidzās lielā pupošanās kāre, gulēt viņu liek tikai tētis, dažas stundiņas vakaros pieder man (l) tāpēc man bija drusku bail, kā tad es pa šo nedēļu, viena esot, likšu savu bērnu gulēt? (t)Biju pārliecināta, ka man nesanāks-bet viss ok. Vakaram man ir pieniņš pudelītē un tad abi dūdojas, ņemas, ēd, dzīvojas uz bumbas, kamēr mazā aizmieg.
Mana gyn teica- jāmācās uzticēt bērns tētim-jā, viņi to dara savādāk kā mamma, bet jāļauj. Un bērnam jau patīk!
Guli diendusiņas! Mēs no rīta piecelamies, padzīvojamies, tad viņa sāk migt-ejam ārā. Tad atnākot es gatavoju ēst, viņa savā nodabā (viena otru redzam) vārtās pa paklājiņu, tad viņa atkal ēd, padzīvojas un tad jau ejam diendusā. Dažreiz viņa noguļ 3h, dažreiz saraustīti, bet uzskatu, ka bērns jāradima gulēt diendusu.
Gaidu rītdienu, kad vairs nebūšu viena mājās, lai gan tagad esmu uzlikusi mīksto uz lielāko daļu mājas darbu. Galvenais, ka mums ar meitu viss labi.

lai gan tagad esmu uzlikusi mīksto uz lielāko daļu mājas darbu. Galvenais, ka mums ar meitu viss labi.

Un ir forši, ja vīrieši saprot, ka mēs neesam roboti un visu nevaram perfekti izdarīt. :) Un ideāli, ja cenšas palīdzēt :) Ar savējo runājos par šo, lai vai kā, viņsr uzskata, ka galvenais es un bērniņš būsim laimīgi. Ja mēs būsim laimīgi, tad tētis arī būs apmierināts (l)

Par vecākiem mācās būt abi. Tas iekļauj gan rūpes, gan pieskatīšanu, izglītošanu. Turklāt ja mātes mīlestība vairumā gadījumu rodas uzreiz, tad ar tēviem tas process ir ilgāks (pēc psiholoģijas tēva mīlestība ir jānopelna). Jo vairāk ļaus tēviem vieniem pašiem ņemties ar mazo, jo ātrāk veidosies viņiem saikne, un vīrietis pašapliecināsies, ka arī spēj rūpēties par tādu mazu, neizsargātu būtni.

Un māju vakarā/brīvdienās iztīrīt vai vakariņas uztaisīt var arī vīrietis :-) Mēs viņus pārāk izlutinām. Bēbja laiks jau nu ir tas, kad vīrs/draugs var vairāk rokas pielikt mājsaimniecības darbiem ;-)

Es ari atlaujos paradit, ka esmu nedaudz vargulis. Un nedaru kaut ko pari saviem spekiem. Man mazais negul vairak par 3 stundam (tas ir brinums, ja taa notiek) ir bijis ka pat pa 5 reizem midzinu. Gulejusi neesmu normali daudzus menesus, jo grutniecibas laika naktis neguleju, jo bija karsti.
Un tapec tagad atlauju aukleties ar bernu visiem, kas grib, kamer edu brokastis-viramate auklejas, atnak tante ciemos, mazais vinu dievina, tad atdodu mierigi un skrienu kko padarit. Atnak virs majas-berns vinam rokas un, tad jaaa es to laıku veltu sev-dusas un lidziıgas lietas. Ja es butu viena majas, tad es jau sen butu nosaaavusies. Jo man virs strada dikti garas stundas un ar tikai vienu brivdienu nedela.

Tas, kas audzina vienas un vel nemierigus bernus-Es apbrinoju jusu nervus :-D(l)

Sen neesmu neko šeit rakstījusi. Kopš dzemdībām ir pagājuši gandrīz 6 mēneši. Viss it kā pamazām iet uz augšu, bet es vel aiz vien neprotu saplānot savu laiku. Bērns guļ visu nakti,bet ļoti trauslā miega, laikam zobi nāk. Pirms neilga laika atsākās mr. Izdevās man vairāk kā gadu nodzivot bez viņām :D. Nu jau arī menesi vairs nebaroju ar krūti.

Un es arī daru pāri saviem spēkiem,jo man gribas uzspēt visu. Vai arī ir dienas, kad nedaru neko, un guļu gultā ar mazo.

allways sarcastic, es gāju uz vingrošanām pašā centrā, vingrojām
fizioterapeita vadībā 1h par 5€, vai arī privāti vingrot, tad bija laikam 8€. Veselības centrs "Medeors". Ļoti foršas meotes fizioterapeites, pie viņām līmēju arī teipus, lai mugura nesāpētu :)

Undiya
Es arī jūtos izsmelta, tikai tas ka visu vakaros un naktīs daram ar vīru kopā. Abi ceļamies, apkopjam mazo, tad es baroju. Man mazajam tagad ir kolikas..jau 3 naktis atrak par 2iem neaizmieg un bļauj, man nervi vairs netur, raudu mazajam līdzi. Es arī nemāku viņu nolikt gulēt. Kā jūs to darat? Parasti viņš iemieg zīžot un tad tiek pārlikts gultiņā. Savā gultā viņam nepatīk acis visu laiku vaļā.

Man bērnam 2dienas, bet viena raudāta nakts jau manā kontā (s) Bet es jau pa dzīvi diezgan jūtīga/raudulīga/emocionāla, tā kā tas normāli! (s)

Soho - mes sagaidot atraudziņu uzliekam bēbi uz pleca un viņš aizmieg. Kadas 5-10 minūtes tā ļaujam viņam pagulēt, lidz ir pavisam iemidzis un tad liekam gultiņā. Ne vienmēr ieliekot gultiņā guļ, bet uzreiz acis vaļā un īd. Tad dodam sosi, reizem palidz un aizmieg. Citreiz uzlieku kadu lulluby vai pasēžu klat, paglaudu galviņu, padsiedu.. bet diezgan bieži nelīdz nekas, tad nu tupam blakus, klanamies līdz jau pienākusi nākamā ēdienreize. No rītiem ap 4-5 ceļas uz ēšanu un tad nevar nolikt gulēt, itkā miegs nāk, bet īd.. tad vienīgais veids ka dabut bernu gulet un pašiem nosnausties ir ņemt blakus. Man jau gan nepatīk ņemt viņu gultā, bet nu vismaz varam nomierinat.
Itka mums +/- iegajies režims, bet nu ik pa laikam naktīs sarīko koncertu. Aizvakar tik 4 dabūjām jauno pilsoni gulēt. :'-(
Stulbākais tas, ka es naktīs vnk atrubos, kamer vìrs var stundām ar mazo auklēties...
Laikam jau tas posms vnk jāpārcieš. :-/

Manejais ta ka nav guletajs, tad es mokos. Labi iemieg rokas supojot, ka tıek parlikts gultina taa loti biezi mostas un tad vai nu jastav klat un jakaro ar knupja basanu atpakal-bet tas parsvara noved tapat lidz raudasanai, vai ari janem atkal un jasupo. Un beidzot dabuju bumbu-tad ir viegak, jo nevajag staigat , bet var palekat uz bumbas un vins atrak iemieg.

Un jaa, blank, mans virietis ari biezi id un goras un ir neapmierinats gulot. Nepatik gulet uz taisnas,vertikalas virsmas. Ari blakus liksana manejam nelidz. Un katru reizi pec barosanas nakti, kad vins neaizmieg, tad es pusmigdama sausminos cik man maz laika atlicis pagulet, jo vins jau atkal atri est gribes

Tā negulēšana tāda ir, jā. Un jāpaciešas, neko citu jau nevar darīt. Pienāk brīdis, kad vnk ieej auto pilotā, un tā celšanās liekas pašsaprotama. Manējais negulēja līdz pat gadam, un arī tagad nav no mierīgajiem gulētājiem. Bet, labāk neko nečīkstu, Robītei ir krietni grūtāka situācija.

Starpcitu, Robīt, kā jums iet? Kā lielais puika uztver pārmaiņas, un, kā pašai?

Manai vingrošanas bumbai kopš meitas dzimšanas ir neatņemamākā vieta iemigšanas procesā. Arī pirmā mēneša bļaušanas vislabāk 'izbumbojām'. Dažreiz 30s darba un acis ciet. Mieriņš (l)

Robīt, novēlots - apsveicu!!!

Par gulēšanu, no pieredzes un saviem novērojumiem - mans bērns guļ krietni vien labāk, ja viņš ir kārtīgi satuntulēts. Jā, mums tas šķiet par karstu, bet puika guļ kā lācis. Tikko tiek saģērbts vēšak - knosās, mostās, nosalst un nnemierīgs visu nakti. Tāpēc bērni biežāk pirmajos mēnešos mierīgāk guļ vecāku gultā, jo tur ir silti.

Vēl par cieto plakano virsmu - es nošpļāvos uz visām runām par to un liku zīdaini uz mūsu lielā dūnu spilvena (nevis tikai galvu, bet visu rumpi) - susurs gulējā ideāli, jo, atkal jau, bija silti un mīksti (darīju tā tikai uz nakti).

Tomēr ideāli pirmajos mēnešos bija šūpulītis - gultiņa. Burtiski ieliku gultiņā, knupi mutē un pieturu ar pirkstu un iešūpināju - no sākuma tā straujāk, kamēr bērns atslābst un tad jau mierīgāk, kamēr iemieg. Ja nakts vidū cēlās - tad ņēmu sev blakus un daudz nepārdzīvoju.

Protams, manā gadījumā uz doto brīdi situāciju atvieglo tas, ka bērns ēd tikai maisījumu - ielieku gultiņā, gaismas izslēdzu pinībā, siltu pudeli mutē un pilnīgs klusums. Pudeli izēd un guļ, nav bērns nekur jāpārceļ, jāgaida atrauga vai tml. Es arī ielienu gultā un guļu. Viss.
Ar pirmo bērnu bija čakars, jo ēda tikai krūti, nu tad tēvs tā arī šupināja uz rokām līdz gandrīz gada vecumam pirms miega. Naktī, kad modās, tad es pabaroju ar krūti un ieripināju atpakaļ gultiņā - gultiņai bija noņemta sānu mala un cieši piestumta pie mūsu lielās gultas. Nebija nekur jāceļās, vnk ripinājamies. Vēlāk tā arī gājām gulēt - visi salīdām gultā, gaisma ārā un klusums. Bērns tur ņēmās savā gultiņā, kamēr iemiga. Ja kas, es biju blakus tāpat...

Ceru, ka varbūt kādai noderēs mana pieredze!