Sveiciens.
Esmu nolažojusi veselas 3 nedēļas , un neesmu uzrakstījusi savu dzemdību stāstu :D
Tad nu tā , no 5 uz 6 septembri tieši pēc plkst 00;00 nogāja ūdeņi , no sākuma gulēju gultā un dzirdēju tādu , kā krikšķi , nepievērsu tam baigo uzmanību , pēc pāris sekundēm , jau jutu , ka gulta paliek slapja , un ka tās vairs nav čuras :D. Pa cik tajā dienā tieši ievācāmies jaunajā dzīvokli, draugs gribēja to atzīmēt, un tad kad viņš ir kaut nedaudz dzēris , viņu grūti dabūt augšā no miega, sākuma centos piecelt, tad atmetu ar roku un pati izsaucu ātros.
Tad kad biju jau mašīnā , šis man zvanija , un viss reibums bija kā ar roku noņemts :d, saprata , ka nav sapnis, kad atveda uz dzemdību namu ,atvērums bija tikai 1 cm8-)
Pirmā sāpīte paradījās ap pus 12 dienā 1 min garumā ik pēc 3 min, tad man deva kaut kadas mazas tabletītes, pēc pusdienām aizveda uz dzemdību palātu , kad jau atvērums bija 5 cm , tad no kādiem pus 4 sākas jau normālās sāpes , ne bumba , nekas nelīdzēja, nekādu atsāpināšanu neņēmu , jo zināju , ka pati tikšu galā. Nu lūk ,ap plkst 17;00 sāpes jau bija tādas, ka teicu , ka gribas spiest vai kakāt , īsti nesapratu :-D, pārbaudija mani un bija jau pilns atvērums, tad arī viss sākās, izstumšana bija kkādas 28 min, bet ar visu ūdeņu noiešanu , gandrīz 18 h, tad nu mazais plkst 17;58 bija klāt...
Ap plkst 21 mani aizveda uz pecdzemdibu palātu ar visu mazo , tur kādas pāris stundas ar mazo pabiju , kad pēkšņi sēžot gultā, pat guļot , palika tiiiik slikti- galva reiba, sirds dauzijās, asinsspiediens uzkāpa. Spiedu to pogu , kas pie gultas , no sākuma maigi , pēc tam jau ar visu spēku , jo likās , ka viņa nestrādā:-D, atnāca māsiņa , uzspieda man uz dzemdes un tālāko jau es kaut kur rakstiju , tik bija žēl , ka mazo pus dienu neredzēju . Nu vot, tad nu tas tā īsumā, mājās gan tiku pēc 5 dienām dēļ svara mazajam:-/.
208
