Grūtnieču BEZTĒMA

Labvakar meitenes.
Man peedeejaa laikaa ir pazudusi saata sajuuta,pat nezinu ko dariit. Visu laiku gribas eest,pat ja kunjgii vietas jau nav...:-/ Vai ir kaadai taa gadiijies?

Undiya
Man pēc mr ir noteikts 27.09., bet pēc usg 22.09.
Neesi, neesi vienīgā, visi brīnās, kad saku ka vēl negribu dzemdēt, brīnās, ka man vēl nav apnicis, jo visām it kā uz beigām jau apnīk-man nē :D nešķiet, ka būtu jau 9 mēnešus nostaigājusi..

nešķiet, ka būtu jau 9 mēnešus nostaigājusi..

Es šito vakar draugam teicu. Atceros kad uzzināju, tad domāju, bāccc, cik tas vēl ir tālu un kā es vispār izturēšu.. :-O

Sveikas dāmas!
Savdabīga problēma, bet nolēmu paprasīt anyways. Pirms grūtniecības nopirkām jaunu divguļamo gultu no koka (laikam ozols). Tagad visu grūtniecības simptomu dēļ es nevaru izturēt to koka smaku. Smarža tomēr specifiskāka par ierasto priedi, nezinu, kur likties, jo gultā jāguļ :D Koksne būtu ik pa laikam jāieeļļo, bet baidos, ka smaka paliks vēl neizturamāka :(

Madonna, beibe vajadzèja būt šonedēļ, bet potes , bet neatveda, tad mans pediatrs pats atbrauca ciemos, nosvēra, atvainojās par pošu kavēšanos, un zvanīs man, kad atvedīs. Man tikai labāk, beibe izaugs lielāka, varbūt vieglāk pārcietīs :)
Jau esmu nodrošinājusies ar Paracetamola svecītēm mazajai.

Jau esmu nodrošinājusies ar Paracetamola svecītēm mazajai.

Es arī skrēju pirkt paracetamola svecītes, nurofēnu un kāpostu kompresēm. Sagatavojos uz murgu, bet bērns priecīgs bez simptomiem cauri tika.

Undiya, es ar raustos no dzemdībām un mazāk no tā kā būs ar bēbi :D Bet par spīti tam mani jau lielais puncis sāk apgrūtināt tāpēc gribas tomēr lai tā diena ātrāk pienāk. :)

Roniitis, man pēdējā laikā uznāk rīšanas lēkmes un mute kustas kā kazai visu dienu :D

Meitenes, nolēmu jautāt šeit. Nesen pārtraucu dzert OK, pirmās MR bija tā kā vajag. Bija plāns uztaisīt pauzīti, bet,ņemot vērā, cik labi jūtos, sapratu, ka neatsākšu. Pirmās mr bija tad, kad vajag, šīs jau kavējas nedēļu. 4 testi taisīti un analīzes Gulbī. Negatīvs, diemžēl. Bija sākumā aizdomas, ka netīšām kaut kas sanācis. Kad uzzinājām pēc asinsanalīzēm, ka negatīvs, nolēmām, ka neizsargāsimies, jo tomēr vēlamies bērniņu. Kā jums ir bijis pēc ok, cik ilgā laikā palikāt stāvoklī?

Paliku stāvoklī 3.mēnesī pēc pārtraukšanas. Draudzenei vajadzēja 10 mēnešus.

Es uzreiz labāk sajutos par to, ka neesmu vienīgā ņuņņotāja. Anne Shirley, es no paša bērna kā tāda īsti nebaidos. Padod man tik šurp kādu zīdaini, tikšu galā mierīgi! Man vienīgi bail par to, ka pēc dzemdībām uz āru neizlaužas mana egoistiskā daba. Respektīvi, ja pati jutīšos slikti vai būšu spējīga dot savu mīlestību tam mazajam bēbītim. (t) Es ļoti ceru, ka tās ir tikai slimas fantāzijas. Bet jebkurā gadījumā vīrietis būs blakus, nesamīļots un nepaēdis jau nepaliks.. ja nu gadījumā mammai širmis būs īslaicīgi aizbraucis.

Undiya man tieši bija aizbraucis širmis pirmās 3 dienas, kuras pavadījām jau mājās pēc slimnīcas. Nebija jau tā, ka neņēmos ar mazo, bet biju nesaprašanā, kur ir pēkšņi pazudis lielais prieks par mazuli. Sajutos supersliktā mamma. Pēctam jau pārgāja.

Man vispār bija pēcdzemdību depresija 1,5 mēnešu garumā, kad atbraucu mājās no slimnīcas. Katru dienu asaras pa gaisu, jo tikai tad apjautu, ka visa dzīve ir mainījusies un praktiski 24h diennaktī jāpavada ar bērnu. Tagad gan man negribās, lai meitiņa būtu kaut uz dažām stundām prom no manis un ilgojos, kad mamma dodas ar viņu pastaigā. Tagad es savu bērnu dievinu un agrāk pat nespēju iedomāties, ka var tik stipri mīlēt. :)

Meitenes, pēcdzemdību depresija ir nopietna lieta, kurai vajag pievērst uzmanību un neatstāt pašplūsmā. Šādu hormonu izraisītu depresiju nevar ar prātu kontrolēt un paļauties, ka pāries. Man līdz bērna 5.mēnesim bija depresija, kura izpaudās krasās garastāvokļa maiņās un agresijā. Pati nesapratu, kas ar mani notiek. Tad, kad jau meklēju psihologu, tad pēkšņi pārgāja un parādījās emocinālais līdzsvars. Mana paziņa ielaida pēcdzemdību depresiju, kas noveda pie veģetatīvās distonijas. Tagad viņa ir zāļu varā un katru dienu mocās lēkmēs jau 9 gadus.

khkh, skaidrs, tad tik ātri vēl tas nenotiek. :D Manai dāmītei pa lielam viss patīk pagaidām, uznāk jau niķis un reizēm arī puncis iesāpas. Vakar bija traki, kad izdomāja sev izplēst pāris matu škipsnas, iekrampējusies tā riktīgi bija un sāp taču! Ar barošanu iet labi, ēd daudz, labi arī pieņemas. Labi, ka ir arī ko dot. Atceros, ka pirmās dienas ar asarām baroju, sāpēja nežēlīgi.
Kā tava uzvedas? Puncis nesāp?

Madonna, jā, nepieminēju laikam. Manai bija 56 cm un 3.870, slaida, ar garām kājām, gariem pirkstiem. :D Bet matu garums mani pārsteidza visvairāk, jo tik garus matus zīdainim nebiju redzējusi. :D

Mereda nezināšu ko tev ieteikt. Man lotit patikt koka smarža. Kad savai šinšai būrī nomainam apakšā tos skaidu granulas, tad tā patīk tā smarža. (l)

Undiya, neesi Tu tāda vienīgā, es tevi pilnībā saprotu. Jau esmu šeit minējusi, ka man ir līdzīgas bailes. Es gribu bērniņu un gaidu, bet pagaidām man ir joprojām grūti iedomāties, ka bērns būs pirmajā vietā pastāvīgi un visas vajadzības būs jāpakārto pēc viņa režīma. Man liekas, ka daudz jaunām sievietēm ir bailes "pazaudēt sevi". Man īpaši bail ir no mājsaimnieces būšanas, jo tas galīgi nav manā stilā. Kaut gan man liekas, ka man nebūs laika depresot, jo uzreiz būs jābrauc uz maģistratūru 3x nedēļā+ jāpalīdz darbā dažas stundiņas nedēļā.(t) Es jau cenšos pārstāt par to domāt, ļauties notikumiem.

Biju vizītē šonedēļ. Ārste ieteica nesapriecāties, ka dzemdības var sākties ātrāk, viņa prognozē, ka līdz 40.noteikti nostaigāšu. Eh, cik vēl ilgi. Nebūtu man tik smagi tā gulēšana un elpas trūkums pastāvīgs, tad iespējams tā nepārdzīvotu, ka vēl 3 nedēļas jāiztur. Dzelzs, paldies Dievam, ir stabilāks. Jāturpina dzert, bet vēnās vismaz nebūs jālaiž.

Blank, tev ir jaunumi?(l)

Man jaunumu nav. Vakar jau dikti sapriecājos, ka nu tik būs, jo visu dienu vilka vēderu un muguru, bet vakarā viss noplaka. Naktī ik pa laikam parādijās interesantas sāpes, bet nekas uz priekšu neiet.
Taisos un veikaliem, pastaigāšu, redzēs kā būs, jo tagad arī interesantas sāpītes muguras lejasdaļā.
Mazliet jau izmisums, jo dikti negribu stimulēšanu. Šorīt jau no 5 augšā, miegs nenāca. Uznāca panika, jo nejutu mazo. Dzēru aukstu ūdeni, masēju punci un beidzot sakustināju, laikam saldi čučēja. Tad sapratu, kad gribu bēbīti sev blakus, lai nav tadu stresu. Rit domāju iešu uz usg, lai paskatās, kas ar ūdeņiem un placentu, jo mana doka tik vieglprātīga.. tomēr uztraucos..

Undiya
Tu esi pēcdzemdību depresijas riska grupā :D
Viena lieta ir auklēt zīdaini un visu viņam pakārtot (nav problēma), cita lieta- daudz negulētas naktis, saraustīts miegs pa stundām. Un ja vēl bērns nemierīgs, daudz raud un nelīdz ne autiņbiksīšu nomaiņa, ne auklēšana, ne zīdīšana... Zeme atveries! :D No tādām lietām tā pēcdzemdību depresija rodas. Ne jau no tā, ka mamma uz klubiņu aiziet nevar.

LaLaLa - es pēc OK pat nesagaidīju pirmās īstās MR, pirmajā ovulācijā arī sanāca, bet katrai tas ir individuāli un arī atkarīgs kādas OK lieto

Es atceros, ka rakstıju, ka arı jutos labak, ka bebıtıs ır vedera. jo vısmaz zınu kaa par vınu parupetıes. Nu jaa man bıja taısnıba. Es jutu, ka varetu but taja depresıjas grupına. Un tada brıdı, kad mazaıs raud un nevar saprast kapec, tad vısı savı egoısmı aızıet kkur talu projam. Jo dzıve tıesam pakartojas tam mazajam cılvecınam. Neguletas, noraudatas naktıs, ar atraudzınam novemtas drebes, un ja vel maınot pamperu tev uzcura vırsu- jo puıka talu sauj. 8-)
Un manam vel sakas, ka vislabak aizmieg rokas, un ar trıs pıegajieniem megini ielikt gulta, jo sajutis, ka mammas nav blakus mostas.