Grūtnieču BEZTĒMA

un es ticu tējām un dzēru, manas dzemdības bija salīdzinoši vieglas, tāpēc ticu, ka tas līdzēja.

Kā arī zinu citas meitenes, kuras dzērušas kaut vai aveņu lapu tēju un bijušas vēl vieglākas dzemdības.

Tomēr ārsti iesaka arī tējas, tāpēc nu viss nav apšaubāms.

Bet nu viss ko es saku, ka, protams, ka ir muļķības un nav vērā ņemams.. Kā jau vienmēr....

Es domāju, ka visam jābūt kārtībā kamēr nedzer nejēdzīgos kvantumos tās tējas un aizmirsti par ūdens lietošanu un ēšanu. Arī visiem pārējiem nav ieteicams vienu tēju dzert ļoti stipru un lielos daudzumos, bet pamainīt. :)

Apropo, Liliii, Tev ir liels puika.
Tu savam devi ābolu biezeni? Es tagad vāru ievarijumu, un vēl neesmu piešāvusi cukuru. Domāju, varētu bērnam (nākotnei) mazu burciņu atlikt (bez cukura).

Kopsavilkums būtu vienkārši tāds, ka zāļu tēju dzeršana grūtniecības laikā ir kaut nedaudz jāizvērtē. Jo zāļu tējām ir ietekme, tāpēc jau saucas zāļu tējas. :)

Nu sorry, Robīt. Cilvēkam ir tiesības slimības laikā atrasties mājās un veseļoties. Es par saaukstēšanos arī varbūt tā agrāk nečīkstētu, bet grūtniecības laikā tas ir citādāk. Ilgstoša slimošana var kaitēt mazuļa attīstībai. Un pašsajūta komplektā ar nelabumiem un kuņģa dedzināšanām + nogurumu neliek man starot kā maija saulītei. Ar tā jau vāju imunitāti kratīties sabiedriskajā transportā un riskēt noķert vēl kādu bacili nav normāli.
Piedod, es arī jūtīga. Fakts, ka nekad neesmu varējusi mājās normāli paslimot man besī, un tagad vēl jo vairāk par to cepos.

Madonna ar ložmetēju

baigi diži nedevu biezeni, jo mans ēdis vienmēr labāk gabalos. Bet atlikt vari, tas jau ļaunumu nenodarīs, tikai vai tev ilgi stāvēs, jo man laukos līdzīgi biezeņi pat ar cukuru brīžiem ilgi nestāv.

Kā arī sava manta labāka par burku ēdienu, kāpēc tad lai būtu sliktāks. Es laikam kādu burku gan esmu iedevusi, kur bija arī āboli.

Es arī neesmu nekad mājās atļāvusies slimot, vienmēr darbs svarīgs, jāiet uz darbu, tad tu aizej un + aplipini vēl citus, nav takā īsti pareizi. Es gan neesmu ļoti ilgi slimojusi ar saaukstēšanos, bet mani kaitina, ka uz darbu nāk baciļaini kolēģi, kas klepo, šņurkājas, pēc tam kā likums puse darba vietas rindiņā sāk šnaukāties un visiem vieni un tie paši simptomi (e)

Man mamma bērnibā ievārījumus taisīja bez cukura, ja apstākļi bija spiedīgi, un cukuru nevarēja atļauties. Es zinu, kā, tāpēc stāvēs arī bez cukura. Tikai šoreiz ne, jo sākumā pieliku kanēli. Bet neko, nākamreiz, atlikšu burciņu ar ābolu un bumbieru biezeni :-)

Es arī satrauktos ja tagad apslimtu :-/ uz darbu ar neietu, beidzot būtu pelnījusi savu slimības lapu, jo nu piedodiet, kas tevi cits sargās, ja ne pats. Neviens Tev paldies nepateiks, ka slims ej uz darbu un nejūties fiziski labi, bet dari savu darbu. (e)

Latvijā ir pārāk daudz darba devēju, kas skatās ar kreisu aci uz slimotājiem un arī uz grūtniecēm. Kontrasts ir pārsteidzošs - vīram darbā apdrošināšana, visādi pasākumi, slimības lapas nav problēma, ja darbinieks ir labs (ir taču arī simulanti), bet man nekā no tā visa + daļa algas aploksnē, kā rezultātā pabalsts būs mazs. Bet ko padarīsi, mazais pieteicās negaidīti, nepaguvu iekārtoties citur.

Meitenes, kā jums bija ar garastāvokļa maiņām grūtniecības laikā?
Iepriekš domāju, ka būšu laimīgā, starojošā grūtniece, bet, vot tev - kašķīga, dusmīga, emocionāla..ceru, ka tas pāries (t):-D

Ir visādi, esmu emocionāla, paraudu, uztaisu drāmu 8-) , bet man ir ļoti labs draugs, ļoti, saprotošs un labs, pēc tam saprotu kāda muļķe esmu, kā uzvedos (e)
Un neesmu es arī starojošā sieviete, mani daudzkas nepamierina, es varu arī uzprasīties uz asām vārdu apmaiņām, ja kāds idiots gadās ceļā :-D , tāpat es kļūstu apaļīga, man neder vairs drēbes esmu nikna par to, no rīta 30 min velku drēbes un visas spiež, draugs pacietīgs :-D

Emocionālajā ziņā nekas nav mainījies, esmu tāda pati kā vienmēr esmu bijusi :D

Pirmie trīs mēneši (apmēram) bija kā non-stop PMS :D Garastāvokļa maiņas, kašķis, asaras, besis.

Mani garastāvokļa maiņas tā īsti nav piemeklējušas. Vīrs pat saka, ka es tāda mierīgāka esmu palikusi. Iepriekš vairāk par visu stresoju un jūtīgāk uztvēru lietas.

Par slimības lapām es ar esmu diezgan skeptiska. Lai arī daudzas grūtnieces varbūt sevi ļoti cenšas saudzēt, mani tomēr kaitina nepamatoti nevarīgās grūtnieces (ja nav spontāno abortu draudi vai citi iemesli būt ļoti piesardzīgai). Es aizvien uzskatu, ka grūtniecība nav nekāda slimība.

Es laikam esmu emocionālā ziņā kā amerikāņu kalniņi. Vienā brīdī var smaidīt, bet otrā jau raudāt, jo jūtos kā neveikls kuģis.
Vīrs pacietīgs, tikai klusi purpina - vēl 1,5 mēneši un viss :D

Teddy, hah, tikai pēc dzemdībām īstā jautrība sāksies, lai vīrs gatavojas labàk tam:D

Es pati GR laikā biju ļoti viegli saraudināma, biju ļoti emocionāla, bet nu bija cilvēki, kuri ļoti parūpējās, lai man būtu regulāras negatīvisma devas :-/

Lai jau viņam tas paliek kā pārsteigums :D Lai gan šis jau tagad domā, kā atvaļinājumā nevis atpūtīsies kā normāli cilvēki, bet varēs mainīt pamperus, auklēt un vēl ēst taisīt, lai tikai mājās miers būtu :D

Es esmu palikusi viegli aizkaitinaama,varu saakt savam braukt augumaa par neko.Peec tam sarunas laikaa jau nomierinos un prasu piedoshanu.Shis tik smejas,ka jau pieradis pie maniem izgaajieniem.

Tagad man jau 2 dienas ir viena probleema,es gribu kuucinju.Es pat juutu vinjas garshu mutee,bet esot veikalaaa neviena uz mani neskataas.Maneejais saka ka taada laikam veel nav izgudrota:-D:-D

es gribu kuucinju.Es pat juutu vinjas garshu mutee,bet esot veikalaaa neviena uz mani neskataas.

Āā, kā es jūtu Tavu sāpi (t):-D
Es gribu riktīgu školādes kūku ar garšīgu šokolādes krēmu..nu nav nekur..
Vienreiz paņēmu Salā šokolādes kūku..fu, krēms pēc lēta sviesta garšoja (e)

Man pašai personīgi šķiet, ka neesmu diži emocionālāka, bet otrā puse saka, ka esot gan.

Gaidu, kad drēbes spiedīs, varbūt tā būs problēma, par ko stresot :D Pagaidām +/- no malas nekas nav redzams, tāpēc arī jūtos kā iepriekš. Nu nezinu, var jau būt, ka kaut ko mana, bet tad es nezinu KĀ ir jāieskatās un jāpēta :D ģērbjos joprojām dažādās, arī pieguļošās drēbēs, un šķiet, ka vēl vismaz pāris nedēļas varēšu. Katrā ziņā, pagaidām neizjūtu vajadzību pēc garderobes maiņas (atzīšos, ka grbētos, lai tas notiek ātrāk, un pašai ir lielāks pierādījums mazā zaķa esamībai).