Grūtnieču BEZTĒMA

Nja to es apzinos ka neesmu tāda vienīgā.. Vienkārši tiešām tā krūts barošanas propoganda visapkārt liek justies slikti un liek domāt ka es tāda neizdevusies māte... Un ka tie maisījumi ir tik slikti ka bērnam sabojasu kungi vai kaut kā tā un brīžiem par to domājot tiešām slikti paliek... :'-(

Pastāstīšu arī es kā mums iet. Saule, pilnībā Tevi saprotu, man arī sākumā bija tik nepatīkama sajūta, kad pirmo reizi bērnam nācās iedot maisījumu...Bet ārste man skaidri pateica, ka bērnam ar manu pienu nepietiek. Pirms tam biju izsaukusi zīdīšanas konsultanti, kura mani pārliecināja, ka bērnam noteikti pietiek ar manu pienu, pateica, lai knupi nedodu, pudelīti arī nē. Godīgi sakot, tie zīdīšanas konsultanti man nešķiet diez ko objektīvi padomdevēji.
Tad nu tagad baroju jaukti, bet man liekas, ka tāda barošana tikai samazina piena daudzumu. Un tad man sākas visādas domas, ka esmu slikta māte, ne es pati piedzemdēt varu, ne piena man pietiek. Bet ar veselo saprātu apzinos, ka es bērnam dodu visu labāko cik vien spēju. Ceru ar jaukto barošanu nobarot līdz 6 mēnešiem, pēc tam jau pāriesim tad tikai uz maisījumu un piebarošanu.
Vispār joprojām ir nedaudz tāda sirreāla sajūta, tas mazais cilvēciņš blakus...(l) Jā, viegli nav, it sevišķi, kad mazajai sāp puncis un viņa raud. Viegli nav arī no miega bada. Man gan laikam paveicies, ka mazā ceļas naktī vienu reizi, bet viņai ir tā, ka viņa paēd un tad grūtākais ir viņu iemidzināt, reizēm sēžu 2 stundas pie viņas gultiņas, kamēr aizmieg (ja nesēž, tad viņa raud). Ļoti liels atbalsts ir mans vīrs, kurš daudz ko palīdz.

Ajj, es ari esmu paslaik ienemusi galva, ka barosu tikai ar kruti un bez problemam. Japadoma ari laikam par rezerves variantiem , lai velak pasai ja kas nebutu parak liels soks un stress.

Domāju, ka mēs visas gribam un mēģināsim barot ar krūti.
Ja nesanāk, tad nav variantu - vai nu mērdējam bērnu badā, vai nu barojam ar maisījumu. Tad no šiem diviem variantiem bērns noteikti priecāsies par otro.
Es arī izrādās esmu barota ar maisījumu kopš 2 mēnešu vecuma. Vispār neslimoju, nekas man nekaiš, ar kuņģi viss arī man kārtībā. Pat saaukstējusies neesmu nez cik gadus. Negribu pārslavēt sevi, bet tiešām veselība kā zirgam.
Protams šī nav reklāma maisījumiem, bet varbūt esmu labs piemērs tām, kuras šausta sevi par to, ka bēbis nebūs tik veselīgs, ja neēdīs mammas pienu.

Prieks, ka uzrakstīja Leo_leo, Saule , Schogetten. Visām sveicieni!:) Meitenes, jums visām tās pašas sajūtas, kas man bija. Kad beibei vēl 2 nedēļas nebija, man piens pazuda, un es te meklēju padomus. Visām, visām ir grūts, citreiz pat nedaudz depresīvs tas pēcdzemdību periods. Man vismaz bija, jo no visi tik skandina: mātes piens, mātes piens vai arī otrs- Nu ja, kad iedod pudeli, skaidrs, ka pupu neņems!!!! Un pēc šitā man , goda vārds, gribejās uzšaut pa seju, tā riktīgi!!! Pediatra palīdze man arī "uzbrauca" par to pudeli, un es kaut kā savaldījos. Man kā Madonnai , piens 3 dienas vakarā parādījās tikai, kaut liku visas dienas visu laiku pie krūts bērnu, tik viņa krūti VISPĀR neņēma.
Loģiski, ka es došu maisījumu bērnam, ja tas nav 3!!!!!!dienas ēdis. Man fascinē, ka tieši no sieviešu puses tāda neiecietiba nāk :-/

Schogetten, ar kādām pudelītēm baro? Varbūt par ātru/lēnu tek no soses, un bebim vairs nepatīk? Es kā nopirku Tommee Tippee, tā esmu laimīga, bebis vairs neaizrijas, forši dzer. Protams, problēma var nebūt arī pudelē, bet kaut kur citur.

Visām mammām, lai maksimāli viegla turpmākā sadzīvošana ar bebīšiem :)

Vai,meitenes, pilnīgi gribas jūs pažēlot! Saprotu to piena padarīšanu. Pašai tā bija. Piens parādījās tikai pēc nedēļas un tāpat nepietika. Un stress,ēdiens man liekas neko neietekmē. Paskatieties reportāžas par bēgļiem.Ne tām sievietēm miers, ne kārtīgs miegs, ne ēdiens- tik baro savus bērnus ar krūti. Vienkārši vienai ir,otrai-nav. Un tām,kam paveicās un ir, var moralizēt,bet labāk nevajag.
Vēl tagad,kad atceros,nāk raudiens,bet bērnam jau 1.7 gadi. Viegli jau teikt - nestresojiet, bet patiešām-nestresojiet!!! Vēlāk nožēlosiet,ka vienkārši nebaudījāt laiku kopā ar savu zīdainīti!

Sveikas,toposhaas un esoshaas maaminjas!Nu man liekas,ka meiteneem kuraam ir pirmais beerninjsh sastresojas par visu,jo viss ir nezinaams.Ja veel gadaas "labie" padomdeveeji,tad vispaar no depresiijas neizvairiities.

Esam iesolojushi 24 nedeeljaa.Pa nakti saaku slikti guleet,uz abiem saaniem ir neerti un uz muguras jau paguleet nevaru.Bebis vienu dienu ir superkatiivs,otru dienu vispaar liekas,ka nekustas.:-)
Kaa Juus meitenes juutaties?:-)

Jauku visaam dienu!

Saule saņemies! Tu esi vislabākā mamma, jo neļauj savam mazulim ciest badu. Es biju tieši tādā pašā situācijā un vēl trakāk. Meita ne tikai atteicās kategoriski zīst, bet arī manu pienu no pudelītes nedzēra. Baroju jaukti pirmo mēnesi. Precīzāk, mocījāmies. Bērnam puncis streikoja, bērns nelaimīgs, bet man mātišķā apziņa, ka jābaro ar krūti. Man vēl iekaisuma dēļ vajadzēja dzert kaut kādas antibiotikas, kuras "nekaitējot bērnam un pienā nenonākot". Tikai bērnam mans piens vairs negaršoja. Precīzi pēc mēneša meita vienā dienā kategoriski atteicās no mana piena. Tad pārgāju uz maisījumu un bēbis laimīgs. Es nespēju beigt mocīties ar to pretīgo sajūtu, ka man krūtis pilnas, bet bērns mani atgrūž. Un visiem tā attieksme, kad pateicu, ka nebaroju vairs, bija tiešām briesmīga. It kā es savu untumu dēļ tagad bērnu ar pulveri pačkāju. Tad mana ginekoloģe pateica vienu frāzi:" tu taču arī neēd to, kas tev negaršo. Meita jau arī ir cilvēks, kas izvēlas, ko viņai ēst." Viss, nomierinājos un bērns ir laimīgs. Slimot neslimo.

Dažreiz liekas, ka lielākās moralizētājas ir nevis tās mammas, kam ar pienu bija viss ok, bet tieši tās, kurām bija kaut kādas problēmas, pašas nomocījušās zilas un ta grib lai citas arī mokas un bērnu moka.
Man ģimenē bija tā, ka mammai piena bija daudz, bet no tēva puses nevienai sievietei vispār piena nebija, un es pārdzīvoju kurā pusē tad es būšu atsitusies.
Pirmo bērnu baroju jaukti līdz kādam 2-3 mēnešu vecumam, kad pilnīgi pārgāju uz maisījumu, bet vairāk komforta dēļ - mācījos dienas nodaļā un atslauktais piens ko vecmāmiņai atstāt uz auklēšanos nedaudz pietrūka. Tad nu negāju par visām varītēm cīnīties, bet uzliku mīksto tā teikt. Protams, žēl ka tā bet neko darīt. Tagad kad pati dzīvojos pa māju mēģināšu mazai uzbāzties ar krūti, bet ja nesanāks, īpaši nepārdzīvošu.
Droši vien izklausos pēc egoistes :D

Ā, es vēl dabūju klausīties pārmetumos ka es atslaucu pienu un dodu no pudeles (ne vienmēr bet bieži). Nu, johaidī, tas tak ir mans piens. Maisījums slikti, pudele slikta, tad nu laikam bērnu labāk spīdzināt un turēt badā kamēr ņem krūti, ar cerību ka būs kā anektdotē

Kaķis pieiet pie bļodiņas - fuj griķi!
Pieiet otrā dienā - fuj, griķi
Pieiet trešā dienā - oo, griķi!!!

Tāpēc īpaši neklausījos kā citām gājis vai ko, māju ar galvu un laidu viņu demagoģiju gar ausīm :D

Es vakar sāku lasīt grāmatu par zīdaiņa kopšanu un kārtējo reizi pārliecinājos, ka daudz ko nezinu + viedokļi dažādos avotos atšķiras. Ko tad lai tāds nezinīts dara? :D

Vakar naktī beidzot lija un šodien ārā vēsāks! Beidzot!:-P

Šodien kā reiz arī FB grupā Atsaucīgo māmiņu forumā panesās runāšana par krūtsbarošanu un skatos, ka daudzas jaunās māmiņas dikti pārdzīvo un tieši apkārtējo ietekmes dēļ. Tāpēc turaties, meitenes, un neļaujiet kaut kādiem kārkstētājiem sačakarēt sev dzīvi!

Nezinītis nomierināsies, ievilks elpu un izdarīs tā, kā liekas viņam pareizi. Bērns nav arī nekāda raķešu zinātne, tas pirmāmkārtām ir cilvēks.

Sveikas! Par cik daudz runas ir par EA, tad gribēju uzzināt cik tad Rdn tas maksā, cenrādī neatradu. Vai bez tā var iztikt vai gatavās mokas?

Vai kāda ir dzemdējusi Siguldā, tur esot labākas atsauskmes kā Rdzn!

Nezinītis nomierināsies, ievilks elpu un izdarīs tā, kā liekas viņam pareizi. Bērns nav arī nekāda raķešu zinātne, tas pirmāmkārtām ir cilvēks.

Lollipop pilnīga taisnība, kad kļuvu par mammu, tad kaut kā automātiski mātes instinkts ieslēdzās :D pirms dzemdībām arī visu laiku prātoju, kā būs, vai spēšu to un šito, beigās mav tik traki :) Bet būt mammai tas īstenībā ir liels darbs, bērnkopība nav tamborēšana :D

allways sarcastic
EA 285€, ja pēc tā ik akūtais ķeizars, tad -60€.
Paciest kontrakcijas, nevar mērīt visas grūtnieces pēc vienas skalas, viena nevar jau pie 2cm, citai 7cm vēl liekas ok paciešami.

Piedzima bebis Rdzn, sliktu neko pateikt nevaru.
Vispār kāda jēga lasīt atsauksmes? (t)

Kā jūsu vīriem iet ar bērnkopību? Iemanījušies? (l)

bērnkopība nav tamborēšana

Tur nu es tev piekrītu! Un paliek arvien sarežģītāk, kad bērns sāk mācīties apzināt tavas pacietības robežas. Apkopt bērnu pirmajos mēnešos nelikās tik grūti kā tagad, kad ir jāsāk audzināt un apvīlēt buciņa radziņus.:-D

Šausmonīgas cenas.

Nūū atsauksmēm tomēr ir kāda jēga, man negribētos tādu atsaucību saņemt no "māsiņām" kāda bija manām divām paziņām Rdzn. Abas dzemdē pirmo reizi un ir satraukums un neziņa un jautājumi, bet kad tev uzbrauc uz saka: "Ko tad tu dzemdē ja neko nezini" nu man nav ko teikt.

Laiks iet šausmonigi ātri, esmu jau iesoļojusi 37. nedēļā.
Pedejās divas dienas tāda bimba nāca no tā karstuma laukā,domāju, ka zemi speršu laukā.:-D
Šonakt tik ap kādiem 3jiem aizmigu, kad arī sāka līt|-).
Liekas, ka bebis vēl nav atgriezies, kaut gan arste teica,ka galva esot pareizā stāvoklī, man gan pēc formas liekas,ka guļ horizontāli joprojām.:-/

Lollipop pagaidi līdz 2-3 gadu vecumam :) Tas ir pagaidām trakākais tieši uz pacietības pārbaudīšanu. It sevišķi, ja bērnam ir baigi spilgtā personība un ir līderis pēc būtības - ui ui ui. Man neviens bebis tik daudz nervu nav paņēmis kā bērni šajā vecumā.

Un always sarcastic cik esmu par kontrakciju paciešanu sapratusi (tīri no apkārt esošo mammu statistikas) - ja ierosina, tad sāp vairāk un pie mazākiem cm, bet ja dabīgi viss notiek, tad līdz diezgan lielam atvērumam nešķiet tik traki, bet te jau atkal - katrai tas sāpju slieksnis cits. Es EA neņemtu, jo zinu, ka varu easy paciest kontrakcijas.