Grūtnieču BEZTĒMA

uniqueღ, neuztraucies, gan jau Tev daktere visu izskaidros. Tiekai, dieva dēļ, negooglē ko nozīmē tādi un šitādi rezultāti.

Man vispār skrīninga rezultāti gāja pa taisno dakterei un es tos rezultātus līdz pat vizītei neredzēju. Daktere tik pazvanīja un pateica, ka viss normas robežās un sīkāk izrunājām nākamajā vizītē pēc mēneša.

Piekriitu,ka pashai nekas googlee nav jaameklee.Lieki tikai sevi satrauksi.;-)

Paldies, meitenes par nomierināšanu! :) Rīt pazvanīšu dakterei (sarunājām, ka varu zvanīt, ja prāts nemierīgs), lai miers mājās :)

Es arī piebalsoju - mieru, tikai mieru!
Parunā ar punci, palūdz samīļojienu savam vīrietim un konkrētāk par rezultātiem runā ar dakteri. Ja vajadzēs, visu tāpat pārbaudīs vēl un vēl, kamēr būs skaidrs.

Jautājums:
Kad ir jēga/vērts sākt apmeklēt tos kursus par un ap dzemdībām?

Sveikas meitenes!

Nu ja godīgi tad man liekas ka pēcdzemdību periods man ir mazliet smagāks nekā dzemdības... Tā ka es neteiktu ka tas bija šausmu stāsts jā bija ilgi un bija mokošas sāpes.. Gļotu korķis sāka izdalīties vakarā, aizgāju gulēt un ap trijiem naktī sākas vilkšanas sāpes muguras lejasdaļā un tikai tās dienas vakarā ap 19 sākās velkosa sajūta ar 7min intervāliem un devāmies uz slimnīcu bija 2cm atvērums un mūs ar vīru aizsūtīja uzreiz uz dzemdību zāli, viss notika ļoti lēni un visu nakti cietos bez anestēzijas man tikai kaut ko iepoteja lai mazliet noņemtu sāpes un paātrinātu procesu, sāpes bija diezgan pamatīgas un nomocijusies visu nakti uz rīta pusi lai aizetu uz tualeti vajadzēja vīra palīdzību un tas bija jāpaspēj starp kontrakcijam jo kad viņas sākas es nevarēju ne paiet neko izdarīt un tas bija pie 5cm atvēruma... Visu nakti katru kontrakciju izelpoju un pat vecmāte mani paslaveja :-)
No rīta ap astoņiem kad kontrakcijas kļuva ilgas un ļoti sāpīgas man iedeva smieklu gāzi, kas nenoņem sāpes bet vienkārši apdullina.. Īsu laiku tas palīdzēja, bet ap 11 biju tik ļoti parmocita ka man sāka asaras birt un neko nevarēju pateikt un tad vīrs teica lai dod EA kļuva daudz vieglāk un ap 12 sākas izstumšanas sāpes to EA nenoņem... Un laikam arī spiešanā bija pati grūtākā, kad galviņa jau bija pusē man vairs nebija spēka un tikai pateicoties vecmātes motivācijai un atbalstam es izspiedu savu mazo kunkuli (l)

Bet ja divas nedēļas nomocijamies laikā vispār nebija, mazais maz gulēja un visu laiku bija nemierīgs un pupojamies arī visu laiku līdz atklājām ka mazais vienkārši nedaēd un man nepietiek piena lai nodrošinātu visas ēdienreizes savām mazajam 4 kg mazulim, šī nedēļa ir sākusies daudz vieglāka jo baroju ar pienu un piebarojam ar maisījumu, bet nu tas arī ir tā mazliet sarežģīti, tādēļ ceru novilkt mēnesi, divus un tad pāriet pilnībā uz maisījumu.

Kāds ir jūsu viedoklis par barošanu ar maisījumu?

Man nez kāpēc ir tāds iekšējs depresons par to ka nevaru savu bērnu pabarot ar pienu un to ka gribu pāriet uz maisījumu, ka tas kaut kāda zina liecinās ka neesmu tik laba māte un vēl citu nosodījums par to ka tad tā pičkā bērnu ar veikala maisījumiem.. Nezinu kā labāk...

Mereda, nezinu kad ir vērts, bet es pati sākšu apmeklēt tikai dekrēta laikā, ap 7./8.grūtniecības mēnesi. Tas vairāk tāpēc, ka būs brīvāks laiks un, lai līdz dzemdībām viss nepiemirstas.

Saule22, izturību Tev! Un negruzi sevi. Kā jau te daudzas jaunās māmiņas iepriekš rakstīja - ar to krūts barošanu ir kā ir. Ne tu pirmā, ne pēdējā, ka sjau tik ātri piebarot sāks. Galvenais, lai mazais laimīgs un paēdis, un Tu harmonijā :)

Saule, prieks, ka esi parādījusies šeit! :) Interesanti, cik daudzas no tām nosodošajām pašas ir mātes un izgājušas tam visam cauri... neņem tik ļoti galvā! :) Es jau piemirsu - cik dienas pēc noteiktā tev piedzima bēbis?

Lasu par to EA Latvijā un šausminos... Nu kāpēc mediķi šitā ņirgājas par dzemdētājām?... Ne tur atvērumam ir nozīme, ne izstumšanas sajūtām... Jau reiz teicu par EA, ja pareizi ievadīts - tad nekam nav jāsāp vispār un deva nav jāsamazina pirms izstumšanas, lai tur kaut ko justu. Jūtīsi tāpat ar visu EA spiedienu dupsī, kad pienāks īstais moments. Bet nu jā... Pati dzemdēju LV un saskāros ar to visu uz savas ādas.

Paldies par atbalstu (l) Man tiešām liekas ka mums tā krūts barošana neiet, bet nu es vēl cīnos. Ja godīgi tad domāju ka manam bērnam vajag laimīgu mammu un ja krūts barošana izraisa tādas mokas tad ilgāk par diviem mēnešiem nemocisos.. Un kopš sāku piebarot dēliņš tiešām apmierināts un mierīgs :-)

S*, man dēliņš piedzima tieši nedēļu vēlāk no paredzētā laika un pieļauju ka tāpēc arī bija tik liels 4.140kg un 57cm , droši būtu mazāks ja būtu nedēļu vai divas ātrāk dzimis.. :-D

Man katra zina pirmās drēbītes 56izm nederēja, par laimi bija dažāda veida rāpuļi līdzi un bija divi 56izm kas tomēr uzlida mazajam, savādāk pliks paliktu.. :-D

Man 1.skrīningā pateica, ka bebim ir 2 asinsvadi nabassaitē un neko sīkāk nepaskaidroja. Tik paņēma analīzes, lai notiektu risku. Protams mājās aizbraucu izraku visu google un tik lieki sevi nomocīju. Analīžu rezultāti bija zināmi pēc nedēļas, man pateica ka viss ir ok. Uz rokas rezultātus dabūju tikai pēc mēneša, kas mani nomierināja, jo savām acīm redzēju, ka viss ok, risks ir zems.
Arī 2. skrīningā tika atzīmēti 2 asinsvadi, bet doka piebilda, ka iespējams ir visi 3, tik nevar saskatīt. Un tikai 3.skrinigā bija redzami visi 3 asinsvadi..
Grūti jau ir, bet tiešām tos ciparus un rādītājus labāk pašam neprātot, tikai lieki stresi.

Kā mums ar mazulīti gāja.

...kaut kā sev ieborējusi, ka man būs piens, līdz ko bērns būs uz vēdera. Ha, ha. Labi, pirmo diennakti bēbis aprod ar zemes dzīvi, vairāk meklē mammas ķermeņa siltumu, nekā koncentrējas uz ēšanu. Pie krūts, protams, jāliek.
Diena nr.2 bija īsts murgs. Jo piena man nebija. Un tas, ka bērniņam kunģītis ir tikai 5ml, nu to ir vieglāk stāstīt otram, nevis dzirdēt, kā klārē Tev. Meitiņā ķērca pie pupa, nokliegusies kā sarkana magone. Tas bija naktī, un gadījās laba nakts māsiņa. Viņa atnesa maisījuma pudelīti, bērns nomierinājās un kaut cik pagulēja. Māsiņa mani nomierināja, teikdama, ka piens sāk normāli parādīties 3.dienā, ka noteikti varēšu barot savu mazuli ar krūti, ir tikai jāpaciešas. Vēl visa nākamā diena bija mokoša, atsāpes plusā, atkal izēdām pārias pudelītes maisījuma....un tad es sāku sajust, ka bērns paēd no mana krūts piena. Fantastiska sajūta.
Bet bija māsiņa, kas mani nosodīja, ka es dodu pudelīti, ka noraudāju kārtīgu simfoniju. Pilnīgs hormonu dullums, to gan izbaudīju. Tāpat kā Saulei, man likās, nu kas es par māti un kad vēl kāds konkrēti norāda...

Mums jau 5 nedēļas, vēl ēd krūti. Bet es jau te dažas lapas iepriekš veicu aptauju par maisījumiem. Man visu laiku iekšā sēž nemiers, ko nu, ja bērnam ir par maz, ja es ssastresošos un piens pazudīs. Jā, tādas nelietīgas domas skraidelē bēniņos. Tāpēc cenšos ieturēt vēsu prātu, ha;-) bērns tak jūt mammas stresus.
Centīšos pēc iespējas ilgāk savu pupa zaķi zīdīt. Svarā ņemas, ir omulīga. Tikai mammai brīžam tarakāni.

Turies, Saule! Tu tāpat esi un būsi labākā mama savam bērnam. Kā saka mana pediatre-tā ir tikai mammas 'darīšana', kā barot savu bērniņu :-)

Neons

Jau reiz teicu par EA, ja pareizi ievadīts - tad nekam nav jāsāp vispār un deva nav jāsamazina pirms izstumšanas, lai tur kaut ko justu.

Es arī nobrīnijos, jo kad man bija EA es neko nejutu , un arī spiešanas reizē pilnīgi nekā.

Mereda, mēs ar vīru bijām uz pirmo no divām nodarbībām, kas ir obligāti ja grib, lai partneris piedalās. Nu pirmajā reizē neko jaunu nepastāstīja, nedaudz par līdzi ņemamām lietām, nedaudz par vingrinājumiem, nedaudz par dzemdību procesu.. Vienīgi vecmāte ārkārtīgi pozitīva un iedvesmojoša.

Vēl jau var iet uz tiem elpošanas / dzemdības atvieglinošo pozu kursiem, bet nu es nez vai kkas no tā prātā paliek. Draudzene teica, ka viņa gāja, bet dzemdībās neko no tā visa sakarīgu atcerēties nevarēja. Tikai mūžīgo patiesību - elpot un pēc iespējas atslābināties.

Neons, man ar situācija ar EA liekas, maigi sakot, bēdīga Latvijā. Laikam jau normālu devu un pieskatīšanu vari sagaidīt ja slēdz līgumu ar vecmāti vai dakteri. Nemaz nerunāsim par mazākajām slimnīcām, kur EA tu bez līguma nedabūsi, jo anesteziologs guļ/nav viņa maiņa/vai kādi citi fantastiski attaisnojumi. Nesaprotu kāpēc EA nav pierasta BEZMAKSAS prakse Latvijā. (t)

uniqueღ

Visbiežāk arī ar paaugstinātiem riskiem viss ir kārtībā. Parasti tam par iemeslu ir kaut kas cits, kas nav pataloģija bebim - piemēram, liela un bieza placenta. Jebkurā gadījumā centies nestresot. Var gadīties, ka sirdsmieram būs jāaiziet pie ģenētiķa, bet tas arī nenozīmē, ka kaut kas ir slikti. ;)

blank
Man bebim 2. skrīningā nevarēja sirsniņai asinsvadu saskatīt, braucu uz atkārtotu USG, tad gan redzēja. Jebkurā gadījumā tas aparāts nav tik precīzs - dažkārt jau pat ar dzimumu kļūdās, kur nu vēl ar asinsvadu skaitīšanu. :)

Anne, vairs nav obligātas lekcijas ģimenes dzemdībām

Man piens bija un ,es jau smejos, krūšu gali no dzelzs , jo ne sāpēja ne sūrstēja, pirmā nedēļa bija sāpīgāka, bet pēc tam pupu mizas :D
Nobaroju līdz 6 mēnešiem. Es pat nedomāju, ka man nebūs piena, bija jābūt un bija.
Bet pēc 6 mēnešiem palika mazāk un es jutos kā māte barotāja, ne sieviete...:D

dindiņš, haa, nezināju. Nu nekas, kaut kas jau noderēs :D

Saule22 man arī bija pamatīgi sirdsapziņas pārmetumi, kad 1.5 mēnešu vecumā nācās sākt piebarošanu, jo trūka pieniņš. Atceros, ka pamatīgi apraudājos pēc pirmās pudelītes, bet nu galvenais, ka bērns nav badā.
Man tagad cita problēma. Bērns pēkšņi atsakās ēst no pudelītes, kaut gan ne pudele, ne maisījums nav mainījušies. Varu iedot tikai fēna pavadībā, kad meita praktiski guļ. (e) Man jau sāk iestāties izmisums, ka vajadzēs 120ml ar karotīti dot katru reizi. :-/