Grūtnieču BEZTĒMA

Nu man meita dzima tada stila, ka Lollipop raksta. Tikai es no uznemsanas knapi lidz dzemdibu zalei paspeju :D

Mhm, un viņa klausās manu stāstu un skeptiski krata galvu. Viņa kaut katru gadu varot dzemdēt, tas taču nieks. Viņa vienīgi ir ļoti lunkana, var visus locekļus izstaipīt un sakabināt gandrīz neiespējamās pozās. Varbūt arī tur viņa tāda elastīga:-D

Vēlētos lasīt vairāk pozitīvus stāstus, ka ir gājis viegli un labi, bet visur - calis.lv, mammamuntetiem ir tikai stāsti par milzīgām mokām, komplikācijam u.c. problēmām.

Piedodiet, bet šis man liek pasmīnēt. Varbūt nevajag lasīt tos šausmu stāstus? Tas tak jau sen skaidrs, ka cilvēki ir tendēti izlikt un pavairot vairāk negatīvo emociju. Tas ir jebkurā jomā, nav runa tikai par dzemdību stāstiem. Sūdzēties par jebko ir cilvēka dabā.

Es nesūdzos. Un man kā lielākajai daļai sieviešu ir zināma interese par procesu, tas nav nekas ārkārtējs. Tas ka izlasu par ģenētiku, slimībām, dzemdībām tā ir tikai veselīga interese, nesēžu un tagad paniski negaidu kad sāksies šausmas, jo ar savu prātu saprotu, ka viss tāpat notiksies tā kā tas notiksies, un to nevar paredzēt.

Vilionata, ja gribi pozitīvus stāstus palasīt, pie tam par to kā var samazināt sāpīgumu nepatīkamās lietas, tad šitā cāļa diskusija brīnumainā kārtā nevienu neiedzen izmisumā :D

http://calis.delfi.lv/forums/tema/18168704-epidurala-anestezija-pieredze/

Pagaidām statistika ir tāda, ka lielas mokas cieš sievietes kuras pēc būtības ir tievas, garas, smalkas ar maziem gurniem, īsti šausmu stāsti un traumas, otra kategorija ir vecākas sievietes pēc 30, grūti esot.

Man nav šausmu stāsta, ko pastāstīt, lai gan pēc Cosmo standartiem esmu veca. :D Dzemdības ilga tieši 12 h, sākot ar pirmo vēdera vilkšanu, kad vēl nevarēju saprast - būs vai nebūs. Pirmās tādas īstās sāpes parādījās pie 8 cm atvēruma, kad pārdūra ūdeņus. Līdz tam garlaikojos pa palātu un komentēju, ka šitā varu dzemdēt vai katru dienu. Tagad gaidu otro bērnu, un man ir 32 gadi. Rudenī pastāstīšu, vai būšu to "vecāko sieviešu pēc 30" skaitā, kam ir grūti dzemdēt. Man zināmajām trīsdesmitgadniecēm dzemdības pārsvarā ir bijušas vieglas. Lai nu kā, varu teikt vienu - lasi vai nelasi dzemdību stāstus, nevienu no tiem nekādā gadījumā nevar attiecināt uz sevi, tā ka vākt statistiku ir pilnīgi lieki. :)

Vilionata, par sūdzēšanos es domāju slikto pieredzi kopumā - slikto dzemdību pieredzi, slikto pārdevēju attieksmi, slikto darba devēju, kurš nemaksā laikā utt. Arī atverot ziņu portālus, pārsvarā tikai negatīvi virsraksti. Tā tas ir un būs. :)

Man liekas neviena topošā māmiņa neiztiek bez visādām domām un šaubām gaidot pirmo mazuli. Pašai arī ik pa laikam uznāk visādas nejaukas domas, tad cenšos sevi mierināt, ka nav divu vienādu dzemdību (un grūtniecību).

Šorīt man beidzot bija "interesanti". Taisīju maizītes vīram un sev, sagriezu garšai bazilika lapiņas. Jā, paldies. 2 minūtes ar šķērmu dūšu turējos un sūdzējos vīram, bet jau pēc brīža ikrīta Actimel bija laukā. :D

Vilionata, pirmo reizi dzirdu, ka atņem polisi. Man EA un ģimenes palāta ar poliso apmaksāta, un nākamgad, kad es jau būšu vēl BKA man polisi pagarinās.
Un vispār. jau man manas dzemdības vismaz nelikās šausmu stāsts, ja vien tev gaidīšana, katras kontrakcijas izrlpošana līdz 6cm dkaitād briesmu stāsts. Ņem to visu vieglāk :)

Man vispār nav apdrošināšanas no darba. Dzmedēs, kā sanāks :D
Vīram gan ir, taisni žēl, ka neesam mainītās lomās.

Mani interesē, kā iet Saulei un Leo_leo ar mazajiem lolojumiem? Sen neesat manītas!;-)

otra kategorija ir vecākas sievietes pēc 30, grūti esot.

:D :D :D nu ko, tad es varu gatavoties grūtumam :D

Un mums apdrošināšanu tāpat kā carrrie darbavietā, ne tikai atstāj uz BKA, bet, kad beidzas, izsniedz jaunu.

Hei, meitenes, kādi bija jūsu 1.skrīninga rezultāti - viss normās?

uniqueღ, jā, gan 1., gan 2.skrīniga rezultāti bija normās.

Vai Tevi kas satrauc?
Draudzenei pirms 3 gadiem, kad bija 1.skrīnigs, gan bija papildus jāiet uz pārbaudēm.

uniqueღ, man viss bija ideāli. Ņemot vērā to, ka sākumā progresterons bija super zems, tad biju biš uztraukusies, bet pirmais skrīnings jau rādītāja, ka viss ir čotka (l)

Es 1.skrīningu nokavēju.
2.skrīningā, lai arī vairs ne tik precīzā, viss bija kārtībā. Vismaz ārste neteica, ka būtu pamats satraukumam. Principā zinu, ka abortu visticamāk neveiktu arī tad, ja kaut kas nebūtu bijis īsti kā vajag. Vienkārši lieki stresi, asaras, pārbaudes un galu galā var izrādīties arī tā, ka bērniņš bija vesels. Vispār nepatīk tie skrīningi, jo cik palasa, tad tās kuras sabaida ar tiem sliktajiem rezultātiem beigu beigās visbiežāk dzemdē veselus bērnus. Un varbūt retāk, bet tomēr ir sievietes ar izciliem analīžu rādītājiem, kurām beigās piedzimst slims bērniņš.

Jā, pāris rādījumi ir ārpus normas. Daktere teica, lai es pati uz tiem cipariem neskatos, kopā ar viņu skatīsimies. It kā beigās ir rakstīts, ka riski ir zemi, lai gan esmu dzeltenajā zonā. Šodien tāda neforša diena, liekas domas domāju. Tiešām, būtu labāk, ja tos rezultātus neredzētu.:-|

Man uzreiz pateica,ka viss ir superduper,jo tieshi prasiiju, vai viss ir normaas un vai nav nekaadas taa teikt komplikaacijas, jo paliku uzreiz staavoklii peez spontaanaa. Bet viss liidz shim ir ljooti labi :)

Nu tad pagaidām nesatraucies, varbūt tiešām daži rādītāji ir ārpus normas, bet ginekoloģe Tev izskaidros kāpēc. Varbūt visam ir pavisam normāli iemesli un satraukumam vispār nav pamata. Un vēl jo vairāk, ja rakstīts, ka risks zems. Pacietību! :)

uniqueღ,man 1.skriiningaa bija paaugstinaats brivais beta hcg,arii uztraucos.Kad bija viziite pie aarstes,tad vinja paskaidroja,ka taa var buut un tas nav nekas traks.Taa ka lieki nesatraucies.;-)