Grūtnieču BEZTĒMA

Vakar pirmo reizi redzēju mazo usg. Mazā sirsniņa pukst tik strauji un liekas, ka viņa aizņemt pusi no mazā ķermenīša. Fantastiskas sajūtas! (l)

unique kurā nedēļā jau esi? :-)

Man ir 7. nedēļa :)

uniqueღ, prieks, ka jums viss ir kārtībā. :) Zinu to sajūtu, kad sākās smērēšanās. (t)


Vilionata, tā, kā mums abiem bērni patīk, bet vēlējāmies visu izrunāt un tad ķerties pie radīšanas. Un mums šis mazulis bija neplānoti plānots. Mēs abi ir nemaz negaidījām, ka tik ātri vispār mums kaut kas sanāks. Un kā izrādījās tā tam bija jābūt. Jo ar visām manām mazajām problēmām tur lejā, mazulis tomēr pieteicās. Abi no sākuma bijām apjukuši bet arī priecīgi. Ik pa laikam ir tāda iekšējā baiļu sajūta, bet abi gaidām un vēlamies, lai mazulītis ienāk mūsu dzīvē.

Robīte, bet vai tad katrai par šo nevar būt savs viedoklis? :D Paši tuvākie tieši nejūt to toleranci, dažbrīd, pret grūtnieci, un ar pajautāt galīgi daudz par daudz. :)
No sākuma jāpadomā, kā tu jutīsies viņas vietā. Ok, man ir No stress, 42. nedēļa, man ir viegli, es neraudu un nav nepsihoju, ka bebis nenāk, bet man ir draudzenes/paziņas, kurām tā jau grūtniecība ilgi nāca, otrai ļoooti smaga tūska vasarā, ka nevar ar to punci pakustēt, viņai arī 42. nedēļa un àrste viņu kaut ko vēl tur marinē, a draugi iesaka, lai vīrs "palīdz" izvilināt bebi ārā. Nu kurā vietā šitas ir ok!!?? Es točna gribētu kraut ar pannu.

Man šodien pēdējā nedēļa darbā.(l) It's so hard to care... :D :D

Es laikam esmu kkāda dīvainā grūtniece, jo visu laiku gaidu, kad tad beidzot būs grūti, bet pagaidām vienīgā neērtība ir nevarēšana gulēt uz muguras :D Īsti arī nevaru saprast cik biežām/stiprām jābūt bēbja kustībām, lai gan katru dienu jūtu viņu. Reizēm izteiktākas kustības, reizēm ne tik izteiktas. Dažas dienas baigi aktīvi ņemas, citas atkal mazāk. Tāpēc man vislaik stress par to vai viss labi. Lai gan visi skrīningi un analīzes (izņemot hemoglobīnu)ir lieliskas. Kkā jāiemācās neiespringt laikam.. nezinu kā. :D

Anna Shirley, YAAAAY 8-) apsveicu ar dekrētu :)
Mazais tā arī kustās, nebūs vienāda stipruma/vājuma kustības, būs visādas, būs klusie brīži arī, un brīži, kad pat savu dupsi viņš mēģinās izstutēt uz āru :D Manējà visu laiku tā dara, un tad izskatās šķībs puncis :D

Lai gan par manu grūtniecību zināja tikai daži cilvēki, tomēr piekrītu khkh, tiem arī visvairāk trūka tolerances. Tie zvani un sms 10x dienā ar pamācībām kā ātrāk to bēbi no sevis laukā dabūt, nemitīgie puspajokam jautājumi :"Nu? Ir klāt?", nemitīgā tramdīšana, kas radīja tik drausmīgu spiediena izjūtu. Man gribējās vienatni, klusumu, mieru (t)
Biju arī pret ciemiņiem slimnīcā, tad nu netiku respektēta un vīra vecāki atskrēja. Man dzemdības ilga 23h, slimnīca bija pārpildīta, tāpēc ielika vienā palātā ar sievieti, kuras bērns bija skaļš un raudulīgs. Ne es varēju pagulēt, ne normāli dušā vēl ieiet, kā jau atskrēja pa galvu un pa kaklu viesi (t) Tad vēl katru dienu pie istabas biedrenes nāca no rīta līdz vakaram cilvēki bariem. Lai gan par med.personālu varu teikt tikai to labāko, tomēr laiku slimnīcā atceros kā murgu.
Es jau vīram teicu, ja palikšu vēļreiz stāvoklī, tad vispār nevienam pati neteikšu. Ļoti patika būt grūtniecei, bet esmu laikam pārāk privātumu mīloša persona (man pašai šādas izjūtas bija pārsteigums, jo pirms grūtniecības tā vien šķita, ka ar jaunumiem gribēšu dalīties visiem, visiem :D ). Nedomāju, ka kādu tāpēc var nosodīt. Ir jāvadās pēc savām izjūtām un apkārtējiem ir jāmet pie malas sava egoistiskā rupjība un nosodīšana, bet jāspēj pieņemt cita cilvēka situāciju un vēlmes, kādas tās ir.

Mr.Penguin Jā, tas ir šausmīgi! Vakar, pēc zvana ārstam, raudāju. Likās, vai tad tiešām es neko nevaru izdarīt bez problēmām? :-( Paldies Dieviņam, ka viss ir kārtībā.

Man pat Jāņos bija tāda spēcīgāka smērēšanās. Ar mazliet asinīm. Tā sabijos. Viss iekšā drebēju, satraukta. Draugam saku, ja būs vēl nākamajā tualetes apmeklēšanas reizē kaut kas, tad dosimies uz slimnīcu, bet nebija pilnīgi nekas. Man nekas nesāpēja un nekādas smērēšanās pazīmes. Biju uzmanīga. Neko nedarīju, mēģināju nomierināt sevi. Nedomāt sliktas domas. Runājos ar mazuli, lai turas, ka esam un būsim stipri. Man pēc 2 dienām biju jau sarunāts USG un tad uzreiz daktere. Bet visu laiku laiku vēroju sevi, nu pēc tam nekas pilnīgi nebija. Un uztaisot USG ( tad man bija pilnas 10 nedēļas), ārsta slēdzienā viss bija ļoti labā kārtībā. Un dakterei stāstot piedzīvoto viņa saka, ka man viss izskatās, ļoti labi, nekam nevajadzētu smērēties. Bet nu jau ir sākusies man 14. nedēļa un baudu šo laiku. :)

Es svaigas asinis izdalījumos pamanīju jau diezgan lielā termiņā. Pēc 20. nedēļas. Todien biju kārtīgu ģenerāltīrīšanu mājās veikusi. Es biju pārbijusies līdz vājprātam. Par laimi, tas bija plīsis asinsvadiņš pārpūles rezultātā. Tā kā es ilgi nespēju aptvert, ka esmu patiešām stāvoklī (arī pēc vairākām nedēļām draudzības ar podu :D ), tad tā bija tā diena, kad beidzot pieleca, ka būšu mamma :) (l)

Es pa dienu tikai mazliet zemenes palasīju. Nu neko pēc tam es nedarīju, vienkārši atpūtos. Bet nu nevēlos neko tādu piedzīvot vispār vēl. :-|

Es atkal pēc bērna dzimšanas draudzenēm aizsūtīju tā kā iepazīšanās vēstuli no dēla puses, ar piebildi, ka ciemiņus negaidu, tikai caur puķēm to uzrakstīju. Tāpēc arī nākamajā dienā uz mazu brīdi atbrauca mana ģimene, bet atlikušajās dienās brauca tikai mamma, pēc mana lūguma. Arī būtu traka palikusi, ja mūsu istaba paliktu par caurbraucamu pagalmu :D

Man dz.namā gribējās blakus tikai vīru, bet, brauca arī ģimene un divas draudzenes. Neviens vairāk neuzprasījās un es arī nebūtu gribējusi.
Kompāniju es gribēju, bet, pirmās dienas gāja grūti ar barošanu. Krūtis bija zilas, mazais mēģināja ēst, un man to gribējās darīt/apgūt esot vienai, jo pati nesapratu kas notiek. Tas nebija tā kā mājās- pieliku pie krūts un ēda, bet gan stundas garumā. Skatītāji tur galīgi nebūtu forši. Īstenībā, man tās dienas negribējās pat, ka vīrs redz, kā es mokos.

Mana maasa piedzemdeeja un vinjai esot iekshaa bijis taads speeka uzpluudums, energjija paarpaareem. Viiram pat lika vinju focheet uzreiz,kaa uz veedera uzlika beebi. Kad aarste praasiija vinjam vai grieziis nabassaiti, vinjsh galiigi apmulsis bija,jo otrajaa rokaa fochiks un kaut kur zem gultas bija paripojis fochikam objektiiva vaacinjsh. :D

Mums arī tāds neplānoti plānots bēbis sanāca, bet nevienu brīdi neviens no mums neķēra stresu. Tā ik pa laikam pie sevis piefiksēju "o, tagad es vairs tā nevarēšu", "kad bēbis piedzims tas un tas vairs nebūs tik vienkārši".. bet nenožēloju un esmu gatava paciest, izciest un no daudz kā atteikties dēļ tā mazā bumbuļa, kas katru dienu pa vēderu kuļas. :-P

Pret ciemiņiem slimnīcā mana nostāja tāda - ja labi jūtos, tad lai nāk visi pēc kārtas. Visticamāk jau tie būs tikai tuvākie ģimenes locekļi, jo draugi mums nav tik nepacietīgi, lai nevarētu sagaidīt uzaicinājumu ciemos pie mums mājās. Vienīgi labākā draudzene varētu atnesties ātrāk vai reizē ar manu māti. :D

Man sakrīt viedoklis par ciemos nākšanu arUndiya. Nu bet tas pie nosacījuma, ja mums ģimenes palāta, nevilkšos ar bebis ārpus telpas speciāli, ja palāta ar kādu būtu jādala.

Vienīgais, ja dzemdības man ierosinās vai stimulēs, un būšu uzblīdusi no tā oksiticīna (nezinu vsi pareizi uzrakstīju), varbūt tad gluži negribēsies visus redzēt.

Esam ar mazo iesoļojuši 38 nedēļā... Uhh esmu arī sakārtojuši pediatru un esmu gatava dzemdēt... :-D

Lai gan īsti vēl nejūtu dzemdību priekšvēstnesus ka piem gļotu korķi utt.. Varbūt kāda varētu padalīties kā jūs jūtāt ka būs šovakar rīt vai parīt jau mazais?
Varbūt nemaz nav obligāti jābūt kādiem priekstvesnesiem...? (t)

Ļoti ceru ka ilgāk par 40 nedēļu nestaigasu... Esmu baigi nepacietiga kļuvusi.. :-P

o, Saule, čau! Prieks, ka tev vairs lielais notikums nav aiz kalniem.
Man 4d jābrauc uz Rdzn, ir nosūtījums un vēl kaut kāda lapa. Jābūt jau no paša rīta, man bebīti pārbaudīs, toņus un kāds ir dzemdes kakls (jeij, ganjau būs "patīkami" :D)
Ginekoloģe teica, ka var arī aizsūtīt mājās, bet nu ganjau nesūtīšot, es prom arī neiešu :D , gribu 6dien jau nosvinēt kāzu jubileju jau trijatā :)
ārste optimistiski saka, ka viss kas vēl līdz 4dienai vēl var notikties, lai es neuztraucoties :)

khkh, no kā Tu tur taisies uzblīst? :D pirmo reizi ko tādu dzirdu!