Grūtnieču BEZTĒMA

Protams, khkh :)
Daktere Gračova bija.

Kad vienreiz baigi vilka vēderu, aizbraucu līdz Stradiņiem, tur uzņemšanas nodaļā viss notika ļoti operatīvi un nekas, protams, nebija arī jāmaksā. Mani uzraudzīja vairākas māsiņas un ļoti patīkama dakterīte.

khkh, ne pa tēmu, bet tu laikam meklē kāzu bildēm albumu? :D Es ilgi meklēju (arī ārzemēs staigāju pa veikaliem), beigās nopirku Imantā (lielajā Maximā ir viens foto veikals). Nopirku ļoti gaišu, gandrīz baltu, bez nekādiem spīduļiem, zīmējumiem, rotājumiem, un ar tukšajām papīra lapām, piepirkām "stūrīšus" klāt. Maksāja 28 EUR. :)

S*, Tu nāc kā gaidīta :D Paldies, liiiiels ,es pa to galu arī apgrozos, jāieskrien, kamēr man laiks ir vēl paskatīties :)

Vakardien biju pie māsas dzimšanas dienā Engurē un reizē tad arī uz zvejnieksvētkiem, 2 naktī gājām uz molu, un man goda vārds bija sajūta, ka es viss... man sākās kontrakcijas :D tāda sajūta, ka kaut kas verās vaļā, stiprākas sāpes kā MR, tad aizgājām līdz estrādei (40 min kopā), sāpe pārgāja, pat ar vīru padejojām gan pie šlāgerīša, gan pie Gačo- ballējam,
neguļam :D Atpakaļ no estrādes ejot, atkal
kaut kādas sāpes, aizgāju gulēt, pamodos- vēlaizvien divi vienā :D
Nezinu.. varbūt tās ir tās BH kontrakcijas? Bet vaitad 40min no vietas var būt? (t)
Rīt sāksies 42. nedēļa, skatīsimies, ko man rīt teiks ārste.

Novēlat man veiksmi, meitenes!

To sajūtu, ka kaut kas verās vaļā tu nejutīsi :-D Būs tikai tādas sāpes, kādas aprakstīji, ar noteiktiem intervāliem.

khkh, veiksmi Jums, meitenes! (l) Galvenais, domā labas domas! :)

khkh, nu, cerams, ka tas ir signāls sākumam un mazais pats būs izdomājis nākt laukā.:-)

Paldies, es esmu supermierīga!:) vienīgi paspēj needaudz, paviiiisam
bišķītiņ nokaitināt daži tuvākie. Man šis bebīšgaidīšanas process liekas privāts, un negribas ieslīgt detaļās ne ar vienu citu kā vīru( un puscosmo :D) par to, un man nepatīk atbildēt uz jautājumiem, un man besī, ka tuvākie mani pazīst labi, un zina, kāda es esmu. Tad nu es domāju, cik ilgi es spēšu būt pret šiem cilvēkiem toleranta :D

Mani visvairāk tracināja nemitīgie jautājumi "Nu vai tad nav jau piedzimis?". Nē, ziniet, piedzemdēju un klusēju kā partizāns, slēpju bēbi pagultē!

Mani visvairāk tracināja nemitīgie jautājumi "Nu vai tad nav jau piedzimis?". Nē, ziniet, piedzemdēju un klusēju kā partizāns, slēpju bēbi pagultē!

Vot šito es nesaprotu, bet cik klausos, tad daudzām tā ir! Nu kā apkārtējie, it īpaši radi nesaprot, ka par to tiks paziņots!
Starp citu, jūs slimnīcā plānojat uzņemt jau pirmos ciemiņus, kāda ir jūsu attieksme pret to? Man ir tā, ka es gribu, lai tuvākie radi un draugi atnāk, bet noteikti ne barā. Nu Stradiņos vismaz ir noteikumi- ne vairāk kā 2 apmeklētāji vienā reizē.

Labrīt, palasīju šo diskusīju un jauki ka ir kas tāds.
Kā jums bija kad uzzinājāt ka gaidīt bērniņu, vai nebija tāda iekšēja trauksme un bailes, kas būs un kā viss mainīsies? :-)

Starp citu, jūs slimnīcā plānojat uzņemt jau pirmos ciemiņus, kāda ir jūsu attieksme pret to?

Nē, neplānoju :-D tā kā mēs abi esam ārzemnieki šajā valstī, tad ātrākais ,kad kādu laidīšu klāt savam bērnam, būs pēc kāda mēneša. Vispirms mēs paši iepazīsimies ar savu mazo brīnumu :-)

Eh, mazliet sabēdājos par to tetovējumu + EA. Nebiju gūglējusi un tagad redzu, ka kaut kādus citātus jūs te ielikāt. Nu neko, būs jājautā ārstei. Ceru, ka man tomēr dos izvēles iespējas, nevis teiks, sorry, meitenīt, tagad maksā par savu 12 gadus atpakaļ veikto kļūdu un sakod zobus, jo anastēziju Tev nedabūt, lai tur vai kas :'-(
Un vēl jau tā skolioze, tā gan muguras augšdaļā, starp lāpstiņām. Par to un EA ar dzirdēti visādi nostāsti. Eh. Jācer uz labāko! (t)

Kā jums bija kad uzzinājāt ka gaidīt bērniņu, vai nebija tāda iekšēja trauksme un bailes, kas būs un kā viss mainīsies?

Es jau te iepriekš rakstīju, ka, lai arī mans vecums vairs nesākas ar 2 priekšā un bērniņš pēc kāzām bija plānots, saprotot, ka bēbulis pieteicies jau ar 1.mēģinājumu, mani pārņēma panika un tāds bimbulis vairākus vakarus pa kārtu, ka šausmas. Labi, ka vīrs nomierināja un teica, ka tiksim taču galā. Jo esmu pieradusi dzīvot tikai sev, tāpēc tā apziņa, ka nu vairs nevarēs tā kā varēju, mani sākumā ļoti biedēja. Bet tagad jau, protams, esmu apradusi un priecājos. Turklāt, tā kā jau laiks pirmajam bērnam, ko tad vairs ilgāk gaidīs :-D

Principā man mācija, ka tattoo lumbālajā rajonā ir kontrrindikācija EA/SA.
Parasti jau jābrīdina anesteziologs, lai viņš apskata muguru un izdara savu spriedumu. Ja var iedurt, neaiztiekot pigmentu, tad problēmu neredzu.

Man patīk ciemiņi slimnīcā, bet tie, protams, ir mani un vīra vecāki, kā arī māsa un brālis!
Tagad jau tik ātri laiž no slimnīcām mājās, ka knapi ar tik vecāki paspēj atnākt (l)

Mani visvairāk tracināja nemitīgie jautājumi "Nu vai tad nav jau piedzimis?".

Par cik man neviens neziaaaja, ka esmu stavoklii, tikai gimene, tad sadu jautajumu nebija, bet man bija cits jautajums, kursh iztracinaaja, jo tika uzdot no ikviena - "Nu, ka ir buut mammai?" , nu ko lai atbild? Ka suudiigi? :D Tak, skaidrs, ka forshi...

Paldies daydreamer, varbūt vēl kāda māmiņa padalīsies domās? :-)

Āprāts, meitenes, cik jūs jūtīgas :-D
Man gan atkal nekaitina tādi jautājumi, jo tas tikai nozīmē, ka tuvākie arīdzan gaida/satraucas/ilgojas/grib satikties un iepazīties (l)

bet man bija cits jautajums, kursh iztracinaaja, jo tika uzdot no ikviena - "Nu, ka ir buut mammai?" , nu ko lai atbild? Ka suudiigi? Tak, skaidrs, ka forshi...

Tas ir tik pat "fantastisks" jautājums kā tas, ko uzdod uzreiz pēc kāzām - "Nu, kā tad tagad jūties, tagad viss ir savādāk?". Brrr (t)

nebija tāda iekšēja trauksme un bailes, kas būs un kā viss mainīsies?

Lai gan mēs iepriekš neplānojām mazo, ieraugot tās divas strīpiņas testā, es nekritu panikā. Es ticu, ka tā tam bija jānotiek un viss tikai būs uz labu. Bērnus esmu gribējusi jau no kādiem 15 gadiem. Nu tādā domu līmenī, protams, tāpēc tagad es lidoju pāris cm virs zemes :)

Vilionata- Man bija diivainas sajuutas visu laiku, nespeeju taa iisti tam visam noticeet liidz pat pirmajam skriiningam,kad savu mazo redzeeju ekraanaa. Tas bija tiiik saviljnjojoshi,ka pat asaras aciis sariesaas. Un taa katru reizi, ar katru nedeelju tu aptver,ka tas viss ir pa iistam un,ka tagad viss buus savaadaak.. veel jo vairaak,kad mazulis pa punci grozaas un spaardaas-tas ir neaptverami skaisti!:)