Grūtnieču BEZTĒMA

RainyDay, varbūt palasi kaut ko par kolikām un pamēģini kādus pilienus?
Visas sākumā neko nesaprot un jūtas nedaudz drausmīgi (īpaši ar pirmo bērnu). Es domāju, ka tava mamma nedomā, ka māsa būs labāka māte tavam bērnam! Tu vienkārši daudz ko uztver saasināti šobrīd! Drīzāk grib sūtīt pie tevis, lai vari kādu brīdi arī atpūsties!
.
Man, piemēram, sākumā likās, ka visu dienu to vien daru kā baroju bērnu, krūtis jūtīgas, sāpīgas un tik baro, un tik baro! Bija ļoti grūti pieņemt to, ka tikai mana dzīve mainās par 100%, kamēr vīrietis naktī var mierīgi krākt blakus.
Atceros kā uzsprāgu, kad viņa māte bija izdomājusi, ka man nav trekns piens kaut gan naktis bērns gulēja labi un mēnesī ņēmās svarā pat par 1400g. Un tad tā arī vēl šobaltdien nezinu ko precīzi viņi bija runājuši savā starpā. Nezinu vai viņa bija teikusi, ka bērnam jādod auzu tume vai man pašai jādzer, jo viņas dēls teica, ka man pašai jādzer! Kā es lamājos un visā nopietnībā nevarēju pārdzīvot kā ar tādu cilvēku nonācu līdz bērnam.. Biju tik aizvainota par mana piena apspriešanu ar māti, raudāju un psihoju.. negribēju nekad ne ar vienu no viņiem runāt!
Tagad protams neliekas nekas tik traģisks, varēju normāli paskaidrot, ka viss ir okey un, lai beidz satraukties par manu pienu! Tomēr tajā brīdī man tā bija tāda traģēdija. Cenšos, baroju, bērns omulīgāks par omulīgu labi guļ gan dienā, gan naktī, svarā ņemas ideāli, bet kāds vēl izdomā dot debīlus, nekam nevajadzīgus padomus! (e) Man laikam baigi pietrūka, lai tieši vīrietis mani paslavētu un novērtētu to, ka es labi ar visu tieku galā, bet tā vietā viņš to uztvēra kā pašsaprotamu lietu! Visu laiku slavēja, ka bērns viņā iedzimis un, ka viņš tak teica, ka nebūs nekādu problēmu un viss ko esmu lasījusi pirms bērna dzimšanas bez maz vai kaķim zem astes, jo viņš tak zinājis, ka nekāds vēders nesāpēs un nekādas alerģijas un nepanesamības bērnam nebūs!

Meitenes, mēs esam pašas labākās mammas saviem mazajiem ķipariem!!!

Manējam tāds pats vecums kā RainyDay.. Liekas, ka visi to tik vien dara kā gaida, kad man pazudīs piens.. pa manu dzimtu visām sieviešu kārtas pārstāvēm nebijis piens un līdz ar to katru dienu visas zvanās un prasa vai vēl ir piens, vai vēl baroju ar krūti.. pat vīra māte apjautājas par pienu.. Pffff. Visu laiku cenšos sevi nostādīt, ka man piens nebeigsies utt.. Piens visu laiku bija daudz, tecēja pa visiem galiem, bet tikko bijām svērties esot svars par maz nācis klāt un ja pa nedēļu nebūs pietiekami pienācis klāt, būs maisījums jādod klāt.. Lieki teikt, ka jutos kā ar ūdeni aplieta.. un liekas piens tiešām samazinājās pēc ārsta vizītes.. Ja agrāk bija daudz un pat bija ko atgrūst utt.. tad tagad liekas krūtis ātri paliek mīkstas/tukšas pēc 8 min. pazīšanas.. Pilnīgi gribas piezvanīt visām viņām un pateikt paldies, sagaidījāt kad piens mazināsies.. :'-(

Tiešām ceru, ka bērnam augot paliks vieglāk. Es varu stundam ņemties ar meitu, bet kā sākas raudāšanas es vienkārši jūku prātā - palieku neadekvāta. Kliedzu uz vīru, bērnu nomierināt nespēju. Tagad ar sēžu un ar bailēm gaidu vakara bļaušanu. :-(
Vēlos apmeklēt osteopātu, varbūt lai palīdz ar šķidrumu galvā. Pediatre saka, ka šķidrums galvā bērnam var radīt nemieru/sliktu gulēšanu. Vai kādai ir pieredze ar šķidrumu galvinā un osteopātu?

Reda, cik ir maz pieņēmies svarā? Arī ārstiem mēdz būt atšķirīgi uzskati šajā ziņā? 50 - 100g noteikti ir tā kā ir, bet nav tā, ka nemaz. Man Norvēģijā ārste teica, ka pat 400g ir labs svara pieaugums!
Tas ir normāli, ka krūtis vairs neplīst pušu no piena. Piena daudzums ir noregulējies. Man arī sākumā šķita, ka piens beidzies! Galvenais dzer daudz šķidruma un kārtīgi ēd!

Es teiktu, ne tik daudz uzsvaru likt uz bērna svaru (cik cipari), bet to, kā viņš jūtas. Apetīte var atšķirties un svars nākt klāt mazāk, bet, ja bērns jūtas badā - to labi var redzēt pēc uzvedības. Tāpēc, ja bērns jūtas labi - satraukties par piena samazināšanos nevajadzētu. Un ar "labi" es domāju, uzvedību atbilstoši vecumam.

+250 no dzimšanas svara un +530 no tā svara krituma pirmajās dienās, kas ir (bet tam daktere uzmanību nepievērš).
Viss cits ir ok.. Ir smuki pastiepies, paēd un iemieg bieži.. Vēders ar iziet vēljoprojām pa dienu vairākas reizes, čurā ar.. Protams pabļaustās tagad biežāk, bet drošvien jo nāk lielāks.. Man vienīgi nepatīk, ka viņam bieži uznāk augšā kaut kas un tad rij nost un pakrekšķina.. Puncītis ar pamoka mūs..

ElizabeteAnna, esi mēģinājusi dziedāt? Šitā man viena radiniece arī teica, ka bērns taisa histērijas, atbrauca ciemos, bērns sāka niķoties un šī saka:"Nu, redzi, šitā.. un es neko nevaru padarīt!" Paņēmu mazo, aizgāju uz otru istabu padziedāt klusi un bērns palika mierīgs. :D Viņa saka, ka ir mēģinājusi dziedāt, bet, manuprāt, viņa vēl pārāk azartiski to bērnu šūpina dziedot.. nedomāju, ka tas to mazo baigi relaksē, drīzāk tikai sakrata un viņš vispār nesaprot kas notiek.. mamma stresā dzied, krata viņu un tā..
Nu, mēģini, mēģini.. gan jau ir kāda metode, kura tavai meitai iet pie sirds! Varbūt noģērb pliku dupsi vai vispār pliku, piespied pie savas miesas un mierīgi pastaigā, padziedi. Ja tās ir vēdersāpītes, tad vai nu meklē pilienus, vai metodi, kura palīdz izpurkšķināties, izkakāties?! Masē vēderiņu, pavingrini kājiņas maigi, papeldini siltā vannā pirms miega.
Man vēl dīvaini vienreiz likās, kad mamma centās mazo aizmidzināt pilnīgi gaišā istabā, nesamazinot apgaismojumu. Es vienmēr pēc 20:00 jau izslēdzu daļu gaismas vai guļamistabā tikai naktslampiņu atstāju.. lai bērns saprot, ka ir jau vakars un viss kļūst tumšāks un klusāks. Līdz ar to viņš man arī naktīs, ja cēlās, tad tikai acīm ciet paēst un pat pamperu viņam samainīju tā, ka viņš acis neatver! Vismaz man ne reizi vēl nav bijis tā, ka bērns pa nakti izdomā, ka viņš vairs negulēs un celsies augšā spēlēties vai vienkārši trobeli taisīt!
Osteopāts noteikti nenāks par ļaunu, savam sirdsmieram vari pierakstīties! Interesanti kā nosaka to vai ir šķidrums galvā?
.
Reda, nestreso un neķer kreņķi vēl! Ja vajadzēs, tad iedosi arī vienreiz dienā bērnam to pudeli paēst drošībai. Galvenais kārtīgi vienmēr izbaro visu krūti līdz galam, jo gan jau zini, ka pašās beigās ir tas treknākais pieniņš!

Reda
iesaku fenhela tabletes! palidz momentali un ir piens, devu gan vajag 400mg diena vismaz! blakusparadiba ir vinam apetiti rosinosa,bet ar to var sadzivot,ja piens ir atpakal!
man bija tris nedelu mocibas ar piena krizi, padzeru dienu un piens bija atpakal cik vajag!

Undiya
Taisija galvas USG mazajai un tur uzrādija škidrumu. Pēc mēneša škidrums jau vairāk. :-/
Vakardien pirmo reizi meitu ieliku vannā bez bļaušanas. Pirms tam taisīja lielo traci kad likām vannā. Puncim dodam BioGaia un espumizan. Lieku gulet uz puncīti un visu ko. Man liekas, ka tas šķidrums viņai rada to nemieru.
Protams, es pati arī esmu māte stresotāja. Pati dzeru homeopātiskās nervu zālītes. Bērns jau jūt, ka mamma nervoza..a ko padarīt :-| grūtniecības laikā neiedomājos, ka jutīšos šādi,likās ka ar mani jau nu viss būs kārtībā.

zinu, ka seit ir beztemas un tas ir super, bet citreiz prasas vienkarsi atbalstu un parunat tapat. sadas pardomas man radas redzot, ka ir vairakas meintenes, kuras citreiz ari jutas maliet vientuli u kuram nav gimenes vai draugu atbalsta vienmer rokas stiepiena!
es piedavaju izveidot whatsapp grupinu!! ja ir interese, piesakieties! http://cosmo.lv/forums/topic/204338-whatsapp-grupa-jaunajam-maminam/

Jā, par pieniņu zinu.. šonedēļ fenheļa tēju dzeru. Salasījos, ka tad kad iedod no pudeles maisījumu, krūti vairs negrib ņemt, bik bailes, ja būs jādod maisījums, tad krūti uzmetīs.. Bet nu galvenais, ka būs paēdis, lai gan, ja jau tagad nav, vai tad, tad dikti nebļautu? Jo citreiz pēc vienas krūts zīž rociņu un bļauj, tad pielieku pie otras, uzēd vēl un ir ok.

Meitenes, mani ļoti iepriecināja jūsu rakstītais! (l) Paldies liels!
Mazajai ir pusotrs mēnesis. Esmu sākusi dot espumizan pēc ēdienreizēm, tas palīdz pret lielo raudāšanu pēc ēšanas. Bet to raudāšanu pirms dažām dienām nekas nespēja apturēt.. :(
Lasīju par kolikām, izskatās, ka varētu būt mums tādas. Divas dienas vakarā no vietas nobrēca vairāk kā 3h. Citādi mums viss ir labi. Viņa ir veselīga, ņemas svarā, ņurkst, pēta apkārtni, pat smaida, kad ierauga tēti (l)
Cik jūs ilgi barojāt vai plānojat barot mazo ar krūti? :)

Cik jūs ilgi barojāt vai plānojat barot mazo ar krūti?

To rādīs laiks, jo bēbis vēl tikai būs. Bet pati ceru vismaz līdz gadiņam barot. Nav ne jausmas kāds ir pareizais ilgums ārstu vai sabiedrības pieņemtajos standartos, un diezvai ņemšu to vērā, tas tik galvassāpes sagādās, bet viedokļos labprāt ieklausītos. :-D
Starp citu, kur nozudušas visas grūtnieces, kam bēbji būs vasarā? :-)

Man būs uz augusta vidu(l)

Es gribētu nobarot līdz 6 mēnešu vecumam, bet nu, nav viegls tas process.
Sākuma problēmas jau garām - sāpošie, kreveļainie krūšgali, sāpošās krūtis, tas priecē.
Tagad sākušās problēmas no citas operas - nepietiek piena, lai atslauktu, tādēļ nevaru nekur tālu iziet no mājām, tas nomāc. Nevaru arī kārtīgi izgulēties, jo tētis viens bez piena nevar to nakti nodežurēt.
Meitenes, kā ir - vai drīkst mazajam, kuru baro ar krūti, ik pa laikam iedot maisījumu tādos gadījumos, ja es neesmu klāt?

RainyDay, zini, es baroju ar krūti līdz gadam - ne reizi nebiju atslaukusi, ne reizi nedevu maisījumu, naktīs cēlos un baroju es, nevis vīrs. Ar to gribu teikt, ka tas ir normāli un arī tādā režīmā var atrast laiku pabūt vienatnē; un arī tas, ka vīrs neceļas un nebaro - arī nav nekāda katastrofa, tā daba ir iekārtojusi un tas ir tas ar ko sievietes var tikt galā, ja attiecīgi noskaņojas. Bet... tā saprašana nāk ar laiku. No sākuma vienmēr liekas "ak, vai, ak, vai!" un viss ir tiiik grūti, gribās gulēt, gribās būt brīvai, gribās, lai vīrietis vairāk iesaistās un arī "cieš", lai nav vienai tik abidna... ;-) Nesaku, ka obligāti vajag visu varonīgi panest un izciest, bet saku, ka vnk paskaties uz to no cita redzesviedokļa. Kas bērnam šobrīd ir pats svarīgākais? Tu. Un vienalga ar savu pienu, maisījumu, labā vai sliktā noskaņojumā, izgulējusies vai nē, sapucējusies vai taukainiem matiem - tam nav nozīmes, ja vien tu esi blakus. Pirmais gads tāds vnk ir - grūts, jo savs ego cieš viena maza ķipara dēļ. Tver to visu vieglāk. Neskrien, nesteidzies, nestreso, neraujies prom. Esi un izbaudi kopā būšanu!

Es kā minimums 6 mēn. gribētu nobarot, gads būtu ideāli. No 6 mēn. jau krūts retāk būs, nāks klāt putras/biezenīši, tad tētis ar varēs piedalīties.. Man brīžiem uznāk dusmiņa naktīs, kad jāceļas barot, a tētis saldi čuč, bet nu neko, tā vajag un vismaz nav jāiet uz virtuvi sildīt maisījumus/pienu, bik ērtāk, vismaz man tā šķiet..

Man tas brīdis, kad mazais kunkulītis actiņām ciet piezīdies krūtij un ņammā, šķiet nu tik mīlīgs (l)

RainyDay, dod tai lietai laiku, viss būs ok! Es pati pirms dzemdībām biju izplānojusi, ka pienu atslaukšu, veidošu piena banku, barošu līdz sešiem mēnešiem, pēc tam ar maisījumu. Plāni nepiepildījās - atslaukt gandrīz neko nevarēju (tas gan nenozīmē, ka piena nepietiek), govs piena nepanesamības dēļ maisījums atkrita, un ar kaut kādiem dārgiem, negaršīgiem kazas piena utt variantiem negribējās čakarēties. Galu galā baroju bērnu līdz pusotra gada vecumam - jo tas bija visērtākais un vieglākais variants. Ar otru bērnu, ja tāds kādreiz būs, darīšu tāpat. Nav nekādas pudelītes jāsterilizē, nekas jāsilda, jātaisa, ēdiens mazulim vienmēr gatavs, silts + vēl neko nemaksā, ideāli! Pirmie mēneši man arī likās grūti, bet pēc tam vairs nekādu problēmu.
.
Par nogurumu, domāju, tas ir normāli pēc dzemdībām, ne obligāti gulēšanas dēļ. Man arī tā bija sākumā, bet pārgāja. Pēc tam mazais modās kādas 4 reizes katru nakti līdz tam pašam pusotra gada vecumam, un tas vispār neatstāja nekādu iespaidu uz miegu, nebija noguruma, viss ok. Vispār piekrītu Neonam, labi pateikts. Tur nav ko iespringt tik daudz, ar zināmu brīvības zudumu ir jāsamierinās, ja ir mazs bērns. Tāpat vairs nebūs tā, kā bija. :-)