Grūtnieču BEZTĒMA

Man bija svarīgi būt precētai laižot pasaulē viņa bērnu! Lai gan jebkurā gadijumā būtu pārliecināta par viņu un pat ja viņš bēgtu prom tad arī no laulātā var aiziet bet tomēr tā vienotības sajūta ir forša ka esam īsta ģimene :-)
Vai ja neprecētos pirms grūtniecibas tad es gribētu lai mani bildina un tad pēc bērna piedzimšanas kaut kad.
Tikai pēc bērna piedzimšanas tas tiešām jau paliek uz kaut kad, manuprāt man ar zīdaini uz rokām i ne prātā nenāktu plānot kāzas a pēc gada diviem jau draugam liktos kāda jēga!
Kā tajās pēdējā sērijā tetuka nedienas.

Lai gan man savā ziņā vecās vērtības ir svarīgas un tā kaut kā!
Bet katrs jau ir savādāks un nepārdzivo ir gana daudz tādu sieviešu kiras dzemdē neprecētas un vīrietis nekur nav aizlaidies.

Mēs esam saderinājušies. Saderinājāmies, kad biju tikko uzzinājusi par grūtniecību (bet tā bildināšana no viņa puses bija grandioza-izplānota vēl pirms viņš uzzināja par grūtniecību) Gribējām šovasar precēties, bet tad sākām skaitīt ,cik tas maksās un atliekam..kaut gan man pat negribas baigās kāzas, to balli pat visu nē. Tad nu līdz galam nezinam vai tomēr šogad vai nākamgad apprecēsimies. :D ar zīdaini tiešām liekas,ka grūti būtu.

Neesam precējušies. Kaut kādā ziņā esmu vecmodīga, bet mums abiem gribas lielas kāzas, nevis tikai sarakstīties. Vispār doma par zagsu, vai kā viņu tur sauc, uzdzen šermuļus.

UVA atceros savu 17.nedēļu. Puncis vēl nebija liels, bet tas laiks tik ātri paskrēja, ka nepamanīju pa kuru laiku izauga. Kustības jūti? :-)

Fui, es nesaprotu šito bāšanos ar jautājumiem un nosodīšanu par krūtsbarošanu/nebarošanu nemaz nezinot apstākļus. Man tik traki nav gadījies, bet, ja godīgi, man ZB jau, ka manas krūtis tagad itkā ir kaut kāds visu īpašums, un man ir jāstāsta kā un cik es baroju, un kā es plānoju turpmāk barot utt. Piemēram, vīrene VIENMĒR, kad satiek mazo, jautā vai man vēl pietiek piena. Ja ilgāku laiku nav ēdis prasa, vai bērns negrib pasūkt pupu (vnk riebjas šis vārdu salikums) un skandina, ka jābaro jau kamēr piens ir. Reizēm gribas uzbļaut, ka tā jau līdz skolai var aizbarot. Ufff, nolaidu tvaiku :D

UVA zināma situācija. Arī neesam precējušies, tomēr saprāta balss saka, ka to vajadzētu izdarīt juridisku iemeslu dēļ, bet sirds saka, ka gribās lielu, skaistu balli un nekādu zagsu. Tā kā tagad lielas kāzas nevaram atļauties un romantika tomēr laikam manī ir vairāk nekā loģika, tad nekur nesteidzamies un esam joprojām civillaulības statusā.

Radi gan to visu laiku atgādina, ka jāprecās. Turklāt, ar komentāriem un padomiem vēršās pie manis. Vai tad vīrieti par to nevajadzētu ta kā tirdīt? (t)

Mazais Bumbiš- nejūtu gan vēl, bet gribas jau, lai vińš par sevi biežāk atgādina. :))

arī baidos, ka ja ne tagad apprecēsimies, tad nu vienmēr būs laika maz, naudas trūks vai vēl sazin kas...

UVA es tevi varu nomierināt. Zinot cilvēka dabu - naudas trūks vienmēr un arī laika vienmēr būs par maz. :-D

Klau, pēc cik ilga laika kopš dzemdībām jums atgriezās mēnešreizes?
Jautāju, jo man tā pēcdzemdību asiņošana beidzās pirms kādas nedēļas, bet šodien atsākās. Domāju, vai ir iespējams, ka tās ir mr vai arī vienkārši viss pēc nelielas pauzītes turpina savilkties un tīrīties...? :-|

Unique, man bija kā tev, tikai starpā 2 mēneši, domāju, ka MR, sāku dzert OK- izrādās, ka tomēr vēl kaut kas tīrījās (skatījās usg), bet es 100% domāju, ka MR

Un es jau sapriecājos :-(:-D

Teoretiski, kamer baro ar kruti, tikmer reizem nevajadzetu but. Katram prorams organusms mazliet savadaks, var jau but, ka kada smeresanas kadai paradas. Ja baro ar pudeli, tad gan reizes jau driz ir atpakal.

Kā ar Jums? Vai esat precējušās?

Neesam precējušies, pieteicās mazais un tāda doma pa galvu un kaklu mesties precēties arī nebija. Mani vecāki teica, ka vajadzētu apprecēties utt. Pirms mazā dzimšanas jautāja kādu uzvārdu mazajam likšu. Un tad kad pateicu, ka drauga uzvārdu, tad šī sāka teikt, ka jāliek mans, savādāk vispār neprecēs. Vot tad es pateicu visu ko domāju par šo. Nu nepatīk man, ja uzspiež kaut ko. Un mēs apprecēsimies. Esam runājuši, ka vēlētos nākamvasar to izdarīt. Un ar mazuli uz rokām tas nesagādātu problēmas organizēt kāzas. Viss jau atkarīgs no paša. Un ģimene arī esam pat, ja neesam juridiski tur salaulāti. Viss ir mūsu galvās.

nekad neplānotu bērnus ar vīrieti ar kuru neesmu precējusies. Bet es šajā ziņā esmu ļoti principāla. Esmu precējusies un nevaru iedomāties to visu savādāk.

Mēs, uzzinot, ka esmu stāvoklī, uzreiz nolēmām vasarā precēties. Tad nu pamazām organizējames uz augusta svētkiem. :-) Jā, aiziet nauda tām kāzam, bet kā jau te iepriekš rakstījāt - naudas vienmēr būs par maz un vienmēr viņu vajadzēs "kaut kam svarīgākam", tādēļ izdarīsim to un viss.(l)
Man ir svarīgi, ka arī valsts priekšā būsim ģimene, kad dzims bēbis, nevis viņi abi ar vienu uzvārdu un es tur tāda kaut kāda no malas.:-D:-D

Mēs bijām plānojuši šovasar apprecēties. Mazas, bet skaistas kāzas utt. Bet tad pieteicās mazais (neko nedarījām, lai tas nenotiktu, paļāvāmies uz likteni) un tad izlēmām, ka, galvenokārt finansiālo aspektu dēļ, šopavasar sarakstīsimies.

Tagad tas ir nokārtots valsts, likuma priekšā, bet varbūt nākamgad uz papīra kāzām uzorganizēsim mazu ceremoniju Dieviņa priekšā (neesam pārlieku ticīgi, bet kaut kam augstākam ticam un papildus svētība mūsu savienībai par ļaunu nenāks). Kad piedzims mazais, iespējams, kaut kas mūsu nodomos mainīsies :D

Mes pirms vel pieteicas mazais, planojam, ka gribetu appreceties, bet pateicotıes vira vecaku spiedienam, ka vajag lielas kazas- turku stila. Mes pretojamies loti, jo nepatik viss tas balagans. Tad pieteicas mazais, kad biju otraja menesi, atri nokartojam oficiali. Jo, ja nebutu apprecejusies, tad visa grutnieciba un dzemdibas izmaksatu looti daudz, un juridiski viss ok. Vel esot stavokli, teica, ka vajag kazas- nosvinet ar balli, pec berna dzimsanas, bet ari no taa mes veiksmigi izvairijamies. Vel tagad citi gaida, kad ta balle, bet kaa nav taa nav.

Mums apprecēties, kad pieteicās bērniņš, bija gandrīz kā pamudinājums... Likās, ka viņš saka - esmu klāt un mums jābūt ģimenei!

Kāzas daudzu tūkstošu vērtībā neatbalstu, tāpēc būdama 6 mēnesī, apprecējāmies baznīcā, bija fotosesija, vakariņas, dejas, viss kā parasti, bet bez stresošanas, mierīgi un harmoniski, jo galvenais jau bija kļūt ģimenei nevis svinības. Un iekļāvāmies pat mazāk par 1000 eiro!

Es uzskatu, ka tad, ja piedzims bēbis, laulības 80% gadījumu nenotiek.

bet tie tikai mani uzskati :)

Meitenes, ka jūs sedzat savus mazuļus? Es vienmēr segu lieku tāka zem padusēm, bet tad sanāk,ka bērns nav pilnība apsegts. Jo ja lieku augstak, tad bērns ar rokām uzrauj segu sev uz sejas un ma bail, ka var trūkt gaisa. Man ir tāds ka plediņš, tikai maziņš un pašadīta sega.