Mīļš paldies meitenes. (l)
Tā kā mazais smuki guļ blakām, tad uzrakstīšu savu stāstu. :)
Pa dienu biju pie dokas, šī protams nevēlējās mani redzēt, jo. cerēja, ka būšu jau dzemdējusi. :) Mazais braši spārdījās pa punci. Nu nelikās, ka es dzemdēšu. Vakarā ap 23ijiem aizgāju gulēt, kā parasti viss kārtībā, protams treniņkontrakcijas kā parasti un aizmigu. Draugs bija izbraucis uz nedaudz pēc pusnakts atbrauca mājās un ielienot gultā nav varējis vispār aizmigt. Tad nu pēc 1niem gāju uz WC ar standarta treniņkontrakcijām un, jā sākās ar vien biežākas un arī mazliet sāpīgākas. Man likās, ka tās ir treniņkontrakcijas tādas dīvainas. Nu ap 2iem naktī sāka palikt tā aizdomīgāk tās sāpes. Bet izturēt varēju. Ap 3iem aizejot uz WC sāka izdalīties gļotu korķis un sapratu, ka jā sākās dzemdības. Lēnām sāku krāmēt somu jo nu miegs ne man ne draugam vairs nav prātā. Saliku visu somā, draugs protams stresā :D A es lēnā garā visu pārdomāju, sakārtoju somu, ar domu, a ja nu viltus trauksme. Vēlāk sāpes palika sāpīgākas, tad arī nedaudz pēc 4iem izbraucām no Ozolniekiem, devāmies RDZn virzienā. Protams, mašīnā sāpes bija neizturamas, jo staigājot viņas es mazāk jutu. Bet būtībā es visu izturēju un viņas bija vieglākas kā manas MR sāpes. 5os no rīta ieradāmies RDZn, kamēr sarakstīja visus dokumentus, pagāja kādas 15 min. Uzbraucām augšā uz dzemdību istabu. Pielika pie toņiem ap kādiem 5.30 un teica, ka viss notiks ātri, jo ir jau 8 cm atvērums (biju lielā šokā, ka viss tā ātri notiek). Pie 10 cm pārdūra ūdeņus. Un lika spiest. Un mazais piedzima plkst 6.37, 3740 g smags un 54 cm garš. Piedzima bez neviena plīsuma, grūtāk bija izspiest galviņu, pēc tam kā vecmāte teica, mazais pats leca ārā, ka gandrīz jāķer ir. :D Vecmātes ļoti feinas. Tikai un vienīgi pozitīvas atmiņas. :) Esmu šokā par tik ātrām un raitām dzemdībām. (l). Sāpju ziņā, man vairāk sāpēja, kad sāka spaidīt dzemdi, lai pārbaudītu vai tīrs un, kad spieda uz dzemdi, lai saprastu kā savelkas, pat bērna izspiešana nebija tik sāpīga. Nu sāpju ziņā, es teikšu, ka maz sāpēja.