Grūtnieču BEZTĒMA

Es ļooti gribēju meitiņu. Pat bija nedaudz bail, ka būs puika un man būs kauns par to, ka tomēr vairāk gribāsto meitiņu :D
Bet nē, kā paliku stāvoklī, tā zināju,ka būs meičuks. Pat drēbītes rozā jau nopirku. Un, re - būs arī! :-)

unique
man arī gribas tikai meitas. par dēlu pat nedomāju, galvā tikai meiteņu vārdi un veikalos skatos uz rozā drēbēm. tā tiešām būs traģēdija, ja man pateiks, ka būs puika.

Nevienu brīdi nesliecos domāt, kursh varētu būt, pat ne mazliet, priecājos par puiku, tāpāt būtu prieks par meitu :)

Izbrīnīja gan vienas kolēģes pārliecība, ka man būs puika, kas vēlāk tā arī izrādījās :D skaistums redziet nav noņemts :D

Man jau pirms paliku stavokli gribejas puiku, kad biju jau stavokli likas ka bus puika, bet baigi nesacerejos un nevienam neteicu, lai nav vilsanas, bet pie sevis domaju, ka bus ja pateiks ka bus meitene, buusu vilusies? Priecājos, ka pirmais ir puika, virs ari, bet gribetos ari meitinu, ideali butu vel vienu puiku un tad meitinu :)

Es arī gribēju puiku un dabūju puiku! :-)

Paranoid, traģèdija bùtu tad,ja pateiktu,ka ir kkàdas novirzes no normas bèrnam...Tad dzimums bùtu pilnìgi vienaldzìgs. ;-)

Nu tas gan, brunettte9. Man, kad uzrādīja sliktus pirmā skrīninga rezultātus, palika vienalga, kas tur mājo, galvenais,lai vesels.

Mēs izlēmām nevienam neteikt, kādu dzimumu gaidām. Nezinu kāpēc, bet tas gandrīz pirmais jautājums "puisītis vai meitenīte?" Nu kāda starpība? Galvenais, ka vesels un stiprs bērniņš! + vēl stereotipiskā domāšana - ja puika, tad kaut ko zilu, ja meitenīte, tad kaut ko rozā. Pat pirmos zābaciņus nevar bez šitiem stereotipiem noadīt..

Mereda,mums no saakuma prasiija kas buus-puika vai meitene.Veelaak prasiija vai zinaam kaa sauksim,mani tas jau saka tracinaat.Un tad tagad topa jautaajums-vai veel nav dzimis?Mamma katru dienu zvana un prasa-ir vai nav?Lai gan mans terminjsh ir tikai 7.decembris:-D Bet domaaju,ka taa ir visaam meiteneem,kam tuvojas dzemdiibu datums.:-D

Man arī tracina visi šie tradicionaļie jautājumi! Tagad jau viņus nevaru ciest, mēdzu jau strikti kautko atcirst! (t) Nezinu kā būs vēlāk (e)

"Kas tev būs?" - "CILVĒKBĒRNS!" :D

Vispār priecājos, ka man savulaik pietika prāta netincināt draugu pāri, vai viņiem ir jau piedzimis mazulis. Beigās tomēr aizrakstīju ziņu virtuālajā vidē topošajam tēvam, un tad atbildēja, ka ir gan piedzimis.

roniitis, tad jau laba stratēģija - ja nezinās, ko gaidām, tad neprasīs kā sauksim. Lai gan tāpat apvaicājas, vai esam jau domājuši. Atbildam, ka jā, bet vārdiņu variantus nesakam. Kā arī es baidos, ka iecerētais vārds bērnam nepiestāvēs, un tad būs tāds awkward "Vai Pauliņa jau piedzimusi?" - "Ēēē.. Jā, bet viņu nesauc Pauliņa.."

Vaii, meitenes, jautājumi grūtniecības laikā ir kaitinoši... :D Bet vēl kaitinošāk ir pēc bērna piedzimšanas, kad apkārt sāk birt pilnībā bezjēdzīgi padomi par bērnkopību un tikpat stulbi jautājumi.

Bet ko tad lai vaicā grūtniecei? Tas taču ir tik nevainīgs jautājums - ko gaidi, puiku vai meiteni?
Visi man labi pazīstamie pāri, kam nācis pasaulē mazulis, par to ir informējuši ar sms. Ja nav informējuši, tātad nav pietiekami labi pazīstami un par draugiem tādus nesauktu.

virdzinija,jaa tas ir it kaa nevainiigs jautaajums.Tachu man ilgi nebija zinaams,kas buus.Un tie jautaajumi-nu uzzinaajaat,citreiz tracinaaja.Logiski,kad uzzinaajaam tad pateicaam ko gaidam.:-D

Man kaut kā netraucēja jautājumi par to kas būs. Par vārdu gan besīja. Saku, ka nezinam vēl, bet tāda sajūta, ka visi domā, ka negribam teikt. :D

Man gan vairak par jautājumu - kas būs un ka sauksim, tracināja jautājumi - nu kā ir, nevari sagaidīt, nav jau apnicis, kad būs nākamais utt :D
Bet vīrs lika sakost zobus un paciest, tad nu sakodu zobus un pārdzīvoju :D

Man laikam ir paveicies - kolēģi vispār neuzdrošinājās jautāt kāds dzimums un pat īsti nezina kad nolikts dzemdību datums, zina tikai, ka decembris.
Radi un draugi arī daudz netincināja, laikam jau paši gājuši cauri visiem šiem jautājumiem un tāpēc mani lieki nekaitina :) Tāpat neviens vēl nav sācis prašņāt vai jau nav piedzimis, lai arī tālu tas brīdis vairs nav. Maksimums ko atļaujas pajautāt - kā es jūtos un vai man viss labi. Tā kā man pagaidām nav pat bijušas daudzas situācijas, kad kāds ar jautājumiem mani novedis. Cerams, ka arī par audzināšanu visi būs tik pat toleranti (l)

Un par to, kādu bērnam vārdu liksim, pajautājusi tikai viena draudzene :)

Man netracinaja jautajumi kas bus- nebija gruti pateikt,ka puika. Tracinaja, ka vardu prasija, jo negribejam teikt, jo nebijam 100% parliecinati,ka ieliksim so vardu. Loti tracinaja jautajumi- vai vel nav, vai vel nejuti nekadas sapes(kad bija paredzetie datumi),nu vel nesakas utt. Neptika kad prasija- nu jau ir apnicis vai ne? Gruti ir vai ne? Lai gan man nebija gruti lidz pat pasam beigam, pec tam kad teicu, ka nav gruti neticeja :D

Mani gan nekaitina jautājumi par dzimumu vai dzemdību datumu. Varu iedomāties, ka mani kaitinās pamācības, kā labāk audzināt mani bērnu..tad gan atrausies.
Ai, un man ļoti nepatīk, ja aiztiek vēderu. :-|