Es esmu par to, ka jāizmanto mūsdienu medicīnas sniegtās iespējas, piemēram, EA, lai dzemdību procesu padarītu vieglāku un patīkamāku. Bet nu tās ir manas domas.
Vecmāmiņa pēc manām dzemdībām pastāstīja, ka viņai bija lieli griezumi un šuva bez lokālās anestēzijas. Esot bijis tik traki, ka ārstam, kurš šuvis, esot spērusi. Tāpēc es esmu pateicīga, ka tagad ir lokālā anestēzija un epidurālā, kas tomēr ļauj to šūšanas/griešanas procesu padarīt nesāpīgu (man gan 100% neiedarbojās lokālā anestēzija uz šūšanu, bet varbūt dakterei vajadzēja drusku pagaidīt).
Bet es piekritīšu meitenēm, ka tās sāpes pamazām aizmirstas. Man, piemēram, daudz nepatīkamāks liekas atlabšanas process, kad tur lejā viss ir "izārdīts". Ne apsēsties, ne normāli paiet, ne uz WC normāli aiziet. Bet, kad vari beidzot normāli paiet un apsēsties, tad jau dzīve atkal liekas diezgan skaista :D