Lasu te jūsu viedokļus un saprotu, ka lielākai daļai tie ir pirmie bērni... :D To var tā redzēt! :D Man tagad ir otrais un ziniet, tas viss, ko jūs te apspriežat ir tik nesvarīgi - ne tas, kurš bučo šo bērnu, ne tur knupja aplaizīšana vs. nomagāšanas, ne sēdināšan, ne ūdens došana vai ēdiena došana u.tml. Jā, tas ir kaitinoši, kad kāds blakus cenšas izrādīties gudrāks par māti, bet visā visumā - bērns no šīm lietām nenomirs un diez vai vispār kaut kā cietīs.
Ziniet, es knupi aplaizu, ūdeni esmu devusi, bet redzot, ka jēgas nav - vairs nedodu, sēdinu, ja pašai ērtāk tā turēt mazuli, nelieku uz līdzenas virsmas, varu iedot burciņēdienu, pārbaudu rociņas un kājiņas, nevis skaustu, ja gribu pārliecināties vai silti un noteikti bērnu ģērbju krietni vien siltāk kā liela daļa ārstu iesaka. Un?... Nekādas atšķirības no pirmā mazuļa, pret kuru attiecos kā pret "jēlu olu" un par visu trīcēju.
Un noteikti nebaidos atstāt pieskatīšanā vīra vecākiem vai savim - jo lai nu kurš, bet viņi noteikti darīs visu to labāko pēc savas sirdsapziņas. Tie ir viņu mazbērni - tikpat mīļi cik pašu bērni.