Vilionata, viņa manī galīgi neieklausījās, izskatījās, ka viņa strādā/ izpilda konkrētu programmu/plānu, neko papildus nedarīja, nenozīmēja. Piemēram, pie privātā ārsta katrā vizītē ir USG, pie valsts - lai cik es viņai prasīju paskatīties vai viss ir kārtībā (jo tajā laikā bija loooti slikti, neiedziļāšos), viņa tik smaidīja un teica, ka nav vajadzības, jo man tā pat pēc 2 mēnešiem bū''sot skrīnings jāveic... tad par analīzēm - man ir zems hemoglobīns, bija nedaudz pazemināts jau pirms grūtniecības, pie privātā ārsta analīzes hemoglobīnam nodevu pirms mēneša, diviem, un šo divu mēnešu laikā viņa nevienu reizi man to nepārbaudīja. atsaucās uz vecajām, provātpraksē veiktajām analīzēm, un teica, ka man tas normā. Arī dzelzi dzert aizliedz, teica, kad ziņos, kad man tas būs jāsāk dzert. Kad pārnācu uz privātpraksi, man dzelzs bija loooti krities. Un vēl visādas nianses - neņēma urīna analīzes (tikai tā lielā skrīninga laikā), spiediens mērīts netika (nezinu, kāpēc, lai gan biju to mērījusi pie ģimenes ārsta un bija zems)... uz visu, ko es viņai jautāju, atbilde bija, ka man to nevajag, viss ir normā... uzticību īpaši neieviesa. vairs tādu nevēlos. labi, ja viss labi, bet ja nē.... tāda attieksme... vairs nekad.