daydreamer - mums ir kaķenīte. Viņai bija bail no maziem bērniem (tādiem, kas nesas virsū un sevi baigi nekontrolē), parasti iemuka citā istabā un nelīda ārā, kamēr bērns nebija prom. Kad atvedām mājās zīdaini, viņai maz interesēja, kas tur ir. Dažreiz, kad mazais brēca, viņai bija tāds "nu aiznesiet tač' to brēkuli prom!!!" skatiens :-D Mazais auga, viņa bija līdzās, un tagad, kad bēbis jau aši var pārvietoties un tikt viņai klāt visur kur, viņa ļoti pacietīgi izturas pret viņu. Es pat teiktu, ka pārāk ļaujas sevi apbižot. Esmu miljons reizes rādījusi mazajam, ka kaķis ir "pai pai" un jāmīļo (nevis jāklapē un jāplūkā). Par gulēšanu - līda gulēt ratiņos, autobeņķī, pat Babybjornā :-D Lēca arī gultiņā un gulēja blakus uz spilvena. Sākumā baidījos un katru reizi cēlu ārā un nesu prom, bet pēc laika sapratu, ka viss būs kārtībā, un ļāvu gulēt. Toreiz jau mazais viņu neaiztika. Tagad pie viņa gultā vairs nelien, jo zin, ka tiks paplūkāta... Bet reizēm mēdz apgulties blakus uz grīdas, kamēr mazais spēlējas, un tā vien liekas, gaida, kad viņš viņu pabužinās (l)