Es vispār brīnos, ka dažām te tādi nekaunīgi cilvēki apkārt, kuri uzdrošinās kaut ko aizrādīt.
Pati kafiju vienbrīd diezgan daudz dzēru, aptuveni 2 krūzes dienā, nekad neaizdomājos, ka tas manam bērnam kaut kā varētu kaitēt. Tagad vispār neprasās, neatceros kad pēdējo reiz dzēru.
Lasi, zilos sierus speciāli nepērku, bet ja pie kāda ciemos būs lašmaizīte uz galda, tad apēdīšu arī kādu. Vienīgi par to aknu pastēti tā raustījos, bet man dikti, dikti garšo un tomēr beigās salūzu un nolocīju kādas 5 maizītes. Un viss.. vairāk nekārojas. :)
Es vienkārši mierinu sevi ar domu, ka ja es visas savas dzīves laikā neesmu saķērusi nekādas kaites no šiem produktiem, tad cik liela iespēja ir tam, ka tas notiks tieši tagad?! (t)
Ā, nu, vienīgi pusjēlas olas vairs neēdu, no tām gan tā reālāk šķiet kaut ko noķert.